Ja viens no vecākiem pametis Latviju
Saskaņā ar Civillikumu katra vecāka pienākums ir samērā ar viņa mantas stāvokli uzturēt bērnu. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu nebeidzas, ja viņš nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem. Situācijā, kad bērna tēvs vai māte pametis Latviju un dzīvo kādā citā valstī, vecākam, kurš viens audzina bērnu, ir iespējas panākt, ka uzturlīdzekļi bērnam tiek maksāti.
Prasību tiesā var izvirzīt pēc atbildētāja – bērna tēva vai mātes – dzīvesvietas. Ja viņa dzīvesvieta nav zināma vai arī ja atbildētājam nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, prasību var iesniegt pēc viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai pēc viņa pēdējās zināmās dzīvesvietas. Taču prasību par uzturlīdzekļu piedziņu var izvirzīt arī tiesā pēc savas dzīvesvietas. Proti, fakts, ka kāds neapzinīgs vecāks ir izbraucis ārpus valsts, viņu neatbrīvo no atbildības tiesas priekšā par pienākumu nepildīšanu pret savu bērnu.
Uzturlīdzekļus var prasīt tādā apmērā, kāds ir nepieciešams bērna uzturēšanai. Ja bērna vecāks pieprasītos uzturlīdzekļus labprātīgi nemaksā, otram vecākam ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par uzturlīdzekļu piedziņu. Prasības pieteikumā jānorāda bērna uzturēšanai nepieciešamā summa, pamatojot to ar bērna uzturēšanas izdevumiem, vecāka personīgajiem ienākumiem un citiem apstākļiem, kas pamato prasījumu, kā arī pierādījumi, kas prasījumu apstiprina. Savukārt tiesa, izskatot lietu par uzturlīdzekļu piedziņu, izvērtē visus apstākļus un pierādījumus lietā un lemj par apmēru, kādā piedzenami uzturlīdzekļi.
Citā valstī vairs nenoslēpsies
Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu vairs nav problemātiski panākt tiesas nolēmuma pieņemšanu uzturēšanas saistību jomā. Latvijai Eiropas Savienības (ES) ietvaros ir saistoša Eiropas Padomes Regula Nr.44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kas paredz īpašu tiesu jurisdikciju attiecībā uz uzturlīdzekļu maksājumiem.
Regula nosaka, ka kreditors (uzturlīdzekļu prasītājs no otra vecāka) var izvēlēties iesniegt prasību vai nu debitora (atbildētāja) dzīvesvietas dalībvalsts tiesā vai tiesā, kuras teritorijā dzīvo pats kreditors (prasītājs), vai tam ir pastāvīgā dzīvesvieta.
Saskaņā ar Regulas noteikumiem, lai, piemēram, Latvijas tiesas nolēmumu varētu izpildīt kādā no ES dalībvalstīm, tam šajā valstī jābūt pasludinātam kā izpildāmam. Lai to varētu panākt, ieinteresētajai personai uzturlīdzekļu piedziņas lietā jāiesniedz iesniegums attiecīgās dalībvalsts tiesai, kura teritoriāli atbilst atbildētāja dzīvesvietai, pret kuru tiek prasīta izpilde, vai arī atkarībā no izpildes vietas. Kad ir nokārtotas visas formalitātes, ārvalsts tiesa izdod izpildāmības deklarāciju, kas ir jāizpilda atbildētājam.
Regulas noteikumi paredz personām pašām vērsties attiecīgajā valstī, lai panāktu tām labvēlīga nolēmuma izpildi citā dalībvalstī. Šis apstāklis, kā arī svešvalodu nepārvaldīšana, apgrūtina bērnu vecākiem iespēju panākt sev labvēlīgu rezultātu uzturlīdzekļu piedziņā.
Tomēr ir domāts arī par šīs situācijas risināšanu, jo saskaņošanas stadijā ir regula, kas novērsīs atlikušos šķēršļus uzturlīdzekļu maksājumu iekasēšanai ES teritorijā. Proti, kreditoram būs paredzēta iespēja saņemt vienkāršāk izpildāmus tiesu nolēmumus, kurus ātri un bez maksas varēs virzīt ES tiesiskajā telpā, tādējādi panākot regulārus uzturlīdzekļu maksājumus. Jo īpaši jāatzīmē paredzētā iespēja uzturlīdzekļu prasītājam veikt visus nepieciešamos pasākumus savā dzīvesvietas valstī, kā arī paredzēts nodrošināt efektīvu uzturlīdzekļu maksājumu iekasēšanu. Svarīgi atzīmēt, ka visu ES dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošinās palīdzību uzturlīdzekļu saņēmējam, lai vienkāršotu to piedziņu. Tādējādi cilvēkam nebūs jāsatraucas par dalībvalstu likumu dažādību. Tāpat tiks gādāts par to, lai tiesas spriedums, kas ir izpildāms vienā dalībvalstī, tiktu atzīts par izpildāmu arī citās dalībvalstīs bez īpaša atzīšanas akta vai iespējas to apstrīdēt.
Saskaņošanas stadijā atrodas arī vēl viens svarīgs starptautisks tiesību akts – Konvencijas par uzturlīdzekļu piedziņu bērniem un citiem ģimenes locekļiem projekts, kas arī ir vērsts uz pārrobežu uzturlīdzekļu piedziņu. Konvencija būs saistoša arī trešajām valstīm, kas to būs parakstījušas un pievienojušās, piemēram, ASV, Kanādai u.c. Tas nozīmē, ka arī ar tām ārvalstīm, kuras nav ES dalībvalstis, būs iespēja daudz efektīvāk un ievērojami ātrākā laika periodā panākt pārrobežu uzturlīdzekļu saistību jautājumu atrisinājumu.
Sadarbība ar datu bāzu turētājiem
Valstij stājoties piedzinēja vietā par izmaksātajiem uzturlīdzekļiem no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija iegūst piedzinēja tiesības, tajā skaitā – lūgt vērst piedziņu uz parādnieka kustamu mantu, nekustamu īpašumu, naudas līdzekļiem, piedalīties izpildu darbībās.
Nav noslēpums, ka liela daļa ārvalstīs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju savu peļņu iegulda Latvijā – pērk nekustamos īpašumus, iegādājas automašīnas un uzņēmumu kapitāldaļas. Ja šī persona ir uzturlīdzekļu parādnieks, tad jārēķinās ar tiesiskajām sekām.
Latvijā ir astoņas datu bāzes, kurās reģistrē personu īpašumu un kuras monitorē, lai pārbaudītu uzturlīdzekļu parādnieku mantisko stāvokli un izmaiņas tajā. Tās ir Uzņēmumu un komercreģistra datu bāze, Komercķīlu reģistra datu bāze, Komercsabiedrību amatpersonu un īpašnieku datu bāze, kā arī Laulāto mantisko attiecību reģistra datu bāze. Tāpat informācija par personu īpašumiem tiek pārbaudīta Ceļu satiksmes drošības direkcijas Transportlīdzekļu un to vadītāju datu bāzē, Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, kā arī Lauksaimniecības tehnikas datu bāzē un Lauksaimniecības datu centra Ganāmpulku reģistrā. Fonda administrācija jau ir uzsākusi sadarbību ar SIA „Lursoft”, kuras izstrādātā programmatūra uzrauga personām piederošo īpašumu maiņu reģistros un izmaiņu gadījumā informē fonda administrāciju.
Ja kādā no reģistriem uz parādnieka vārda ir reģistrēts īpašums, fonda administrācija lūdz tiesu izpildītājiem paziņot valsts reģistru turētājiem par uzturlīdzekļu piedziņu, piedziņas atzīmes vai visu veidu aizliegumu reģistrāciju parādniekam piederošajai mantai un vērst uz to piedziņu, lai segtu radušos parādu.
Savukārt, ja parādnieka rīcībā ir saskatāmas klajas ļaunprātības pazīmes, fonda administrācija lūdz ierosināt kriminālprocesu par ļaunprātīgu izvairīšanos no uzturlīdzekļu došanas saviem bērniem. Tieši kriminālprocesa ierosināšana dažkārt ir apstāklis, kas beidzot pamudina tēvu vai māti tomēr sākt maksāt savam bērnam uzturlīdzekļus. Dažkārt izlīgumi parādnieka un fonda administrācijas starpā tiek slēgti arī tiesas zālēs, kur jau tiek izskatītas krimināllietas apsūdzībā par ļaunprātīgu izvairīšanos no uzturlīdzekļu maksāšanas saviem bērniem.
"Ir izstrādāta UGF iesniedzēju un parādnieku reģistra interneta pārlūkprogramma. „DnB Nord”, „Hansabanka”, „Norvik Banka” un „Latvijas Krājbanka” internetbanku lietotāji caur uzņēmuma „Lursoft” pakalpojumu “Tavi dati” var bez maksas iegūt informāciju arī par saviem datiem minētajā reģistrā. "
Kā pareizi maksāt uzturlīdzekļus bērnam un zināt savas tiesības
„Meita prasīja man naudu mētelim, iedevu 70 latus. Mēteli viņa nenopirka, jo mammai – manai bijušajai sievai – ievajadzējies naudu citām vajadzībām.” „Katru mēnesi no Īrijas sūtīju naudu savam bērnam, taču izrādās, ka esmu uzturlīdzekļu parādnieks!” – šie ir daži no gadījumiem, kuros padomu Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas darbiniekiem lūdz cilvēki.
Vecākiem, kuri nedzīvo kopā ar ģimeni vai dodas peļņā uz ārzemēm, ir jāzina kā pareizi noformēt un uzskaitīt savus maksājumus bērnam, lai nenokļūtu valsts parādnieku reģistrā.
Kad uzturlīdzekļus neskaita
Pašlaik Latvijā uzturlīdzekļi tiek maksāti vairāk nekā 15 tūkstošiem bērnu. Uzturlīdzekļu parādnieku skaits ir vairāk nekā 13 tūkstoši, taču viņu vidū ir arī tādi vecāki, kuri parādnieku reģistrā ir nokļuvuši savas nezināšanas pēc, nevis tāpēc, ka izvairās no bērna apgādāšanas.
Piemēram, nesen kāds vīrietis, kurš dzīvo un strādā Īrijā un regulāri katru mēnesi savam bērnam pārskaita naudu, atklāja, ka ir uzturlīdzekļu parādnieks. Izrādījās, ka viņa bērna māte, neraugoties uz to, ka jau saņem uzturlīdzekļus no bērna tēva, bija iesniegusi tiesā lūgumu piedzīt uzturlīdzekļus no it kā neapzinīgā tēva. Zvērināts tiesu izpildītājs, pārbaudot iespējas piedzīt uzturlīdzekļus no tēva, secināja, ka nav zināma vīrieša dzīvesvieta, kā arī viņš nestrādā un uz viņa vārda nav reģistrēts īpašums, un uzturlīdzekļus bērnam sāka maksāt arī valsts. Rezultātā vīrietis ir iekļauts parādnieku reģistrā un viņam ir izveidojies parāds pret valsti.
Jāpārbauda savi dati
Lai izvairītos no šādām situācijām, nav nepieciešams ierasties fonda administrācijā vai tiem, kas dzīvo ārzemēs, braukt uz Latviju. Fonda administrācijas mājas lapā internetā www.uzturlidzekli.lv sadaļā „Par parādu atmaksu” ir atrodami visu to parādnieku vārdi, kuriem par uzturlīdzekļu izmaksu paziņots ar publikāciju laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, jo parādnieka dzīvesvieta nebija zināma.
Ar interneta palīdzību savu esamību vai neesamību uzturlīdzekļu parādnieku reģistrā var pārbaudīt arī citā veidā. Proti, ir izstrādāta Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistra interneta pārlūkprogramma, kas atvieglo informācijas iegūšanu jebkurai privātpersonai. Ikviens DnB Nord, Hansabanka, Norvik Banka un Latvijas Krājbanka internetbanku lietotājs uzņēmuma „Lursoft” pakalpojumā “Tavi dati” var bez maksas iegūt informāciju arī par saviem datiem minētajā reģistrā. Turklāt arī tām privātpersonām, kuras nelieto internetbanku, ir iespējams iegūt piekļuves tiesības reģistram, vēršoties ar rakstisku iesniegumu fonda administrācijā, un saņemt informāciju par to, vai, piemēram, viņš ir uzturlīdzekļu parādnieks un kāds ir viņa parāda apmērs.
Kā zināms, uzturlīdzekļu maksājums ir regulārs mēneša maksājums un līdz ar to parāds katru mēnesi palielinās ne tikai summas apmērā, kāda tiek izmaksāta bērnam, bet tam tiek aprēķināti arī 0,5 procenti. Tādējādi, lai noskaidrotu precīzu savu parāda apmēru, parādniekam būtu jāvēršas fonda administrācijā reizi mēnesi. Taču līdz ar jaunās pārlūkprogrammas izveidi, katrs parādnieks var noskaidrot to dažu minūšu laikā.
