Privātā pensija - valsts piedāvātā iespēja

Privātais pensiju uzkrājums līdztekus valsts nodrošinātajai pensijai ir nepieciešams ikvienam cilvēkam. "Tas pat nav diskutējams jautājums," teic "SEB unipensija" valdes locekle Dace Brencēna. "Valsts ir devusi šo iespēju patlaban strādājošajiem - savu pensiju nopelnīt gan ar nomaksātajiem nodokļiem, gan ar papildu ieguldījumiem."

Pensiju uzkrājumi neatkarīgi no izvēlētā veida ir ļoti elastīgi un neuzliek ierobežojumu ne vecumam, ne naudas summai. Privātās pensijas uzkrājuma pamatnosacījums ir – pietiekams uzkrāšanas laiks un atvēlētās iemaksas lielums. "Kamēr strādā, ir jākrāj!" ir pārliecināta Dace Brencēna.

Diemžēl Latvijā ir sabiedrības daļa, kura laika ziņā nepaspēja sev izveidot privāto pensiju uzkrājumu – tie ir cilvēki, kuri pensijā aizgāja šīs sistēmas izveidošanas laikā un gadus desmit pēc tam. "Jā, par šiem cilvēkiem jāgādā valstij," teic Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Juridiskā un licencēšanas departamenta direktors Gvido Romeiko. "Trešā līmeņa jeb privātā pensija nav domāta jau esošajiem pensionāriem. Par privātās pensijas uzkrājumu jārūpējas cilvēkiem, kuri patlaban strādā un kuriem līdz aiziešanai pensijā vēl atlikuši vismaz desmit gadi."

Kā neapjukt piedāvājumā

Trešā līmeņa pensiju uzkrājumu Latvijā pašlaik piedāvā vienīgais slēgtais pensiju fonds akciju sabiedrība (a/s) "Pirmais slēgtais pensiju fonds", pieci atvērtie pensiju fondi a/s "BALTIC TRUST BANK atklātais pensiju fonds", a/s "Hansa atklātais pensiju fonds", a/s "Pirmais atklātais pensiju fonds", a/s "Parex atklātais pensiju fonds" un a/s atklātais pensiju fonds "SEB Unipensija" (kas 7. aprīlī maina nosaukumu uz a/s "SEB atklātais pensiju fonds"), kā arī Latvijas visas dzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrības (AAS) - AAS "Baltikums Dzīvība", AAS "ERGO Latvija dzīvība", AAS "SEB Dzīvības apdrošināšana" un AAS "Parex Dzīvība" un ārvalstu akciju sabiedrību, kas nodarbojas ar dzīvības apdrošināšanu, filiāles: "Hansa dzīvības apdrošināšana", "Sampo Life", "Seesam Life" un "AIG Life Latvija".

Pensiju uzkrājuma pakalpojuma sniedzēju - daudz. Kā neapjukt plašajā piedāvājumā un izvēlēties vispiemērotāko?

Gvido Romeiko saka: "Slēgtajā pensiju fondā piedalīties var tikai tie cilvēki, kas strādā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā, kas šādu fondu nodibinājusi. Savukārt atklātajā fondā piedalīties un dzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrības piedāvāto uzkrājošās apdrošināšanas polisi nopirkt var ikviena fiziska vai juridiska persona. Tādēļ vēlams izmantot banku konsultantu un apdrošināšanas brokeru pakalpojumus, īpaši tādēļ, ka šīs konsultācijas klientam ir bez maksas – par to maksā pakalpojuma sniedzējs. Izmantojiet iespējas! Jo pakalpojums "vecumdienām" ir komplicēts, rūpīgi jāizsver un jāsabalansē gan iespējas, gan vēlmes."

Vienādais un atšķirīgais piedāvājumā

Visa veida trešā līmeņa pensijas uzkrāšanas princips ir vienāds – cilvēks maksā pats vai par viņu iemaksas veic darba devējs. Tāpat arī šo līdzekļu turētāju (banku, AAS) darbības principi ir vienādi - šāds pakalpojums nodrošina ilgtermiņa naudas uzkrāšanas iespēju, piepildot cilvēka mērķi uzkrāt līdzekļus arī vecumdienām.

Slēgtā un atklāto pensiju fondu darbības principi ir vienādi - tie visi ir pensiju fondi un darbojas pēc vienādiem principiem. Atšķirīgs uzkrājošās apdrošināšanas pakalpojums, jo AAS šajā piedāvājumā pēc klienta vēlmes var iekļaut vēl papildu pakalpojumu – dzīvības riska apdrošināšanu un/vai tā dēvēto mūža polisi (sauktu arī par mūža renti). Tas nozīmē, ka līdztekus uzkrājuma veidošanai tiek apdrošināts arī dzīvības risks un cilvēks, aizejot pensijā, garantētu ikmēneša summu saņem visa atlikušā mūža garumā neatkarīgi no mūža ilguma. "Iespējas ir dažādas, viss atkarīgs no naudas un līguma nosacījumiem," stāsta G. Romeiko. "Apdrošināšanā var izveidot jebkādu salikumu – veselības, nelaimes gadījumu, dzīvības u. tml. – apdrošināšanas veidus, ko līdztekus iekļauj uzkrājošās apdrošināšanas polisē. Iespējamas visādas interesantas kombinācijas. Tajā skaitā vienā polisē var apdrošināt arī vīru vai sievu, kas arī sniedz dažādas iespējas. Jautājums tikai – cik esat par to gatavs maksāt?" Arī D. Brencēna šādu AAS sniegtu "kombinētu" pakalpojumu vērtē kā ļoti nopietnu, bet, tiesa, ne lētu. "Ja, piemēram, cilvēks pensijas uzkrājumā novirza 10 latus mēnesī, dzīvības apdrošināšanai – 20 latus, uzkrājumā no visas šīs summas ieskaitās tikai 10 lati. Bet, ja gadījumā apdrošinātais cilvēks nomirst, tad ģimenes locekļi saņem gan šo apdrošinājuma riska naudu, piemēram, 50 vai 100 tūkstošus latu, un arī vēl visu no 10 latu iemaksām sakrāto naudas summu."

Pretimnākšana pensijas krājējiem

Ja tiek veiktas iemaksas trešā līmeņa pensijai, valsts piemēro dažādas nodokļu atlaides un atliktos nodokļu maksājumus.

Ja cilvēks par sevi maksā pats, valsts pensiju uzkrājumus veicina ar nodokļu atlaidēm. G. Romeiko skaidro: "Par pensiju fondā noguldīto naudu, ja tā nepārsniedz 20 procentus no ienākumiem, valsts atmaksā 25 procentus iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja, piemēram, cilvēka bruto ienākumi ir 400 latu mēnesī, tad pensiju fondā viņš (vai arī darba devējs) var ik mēnesi pārskaitīt 20% jeb 80 latus un no šiem 80 latiem valsts kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidi atmaksās 25% jeb 20 latus. Uzkrājuma summu šī "atlaide" neietekmēs – vienalga uzkrājumā skaitīsies visi 80 lati, kaut reāli tiks ieskaitīti sešdesmit."

Ja cilvēka ienākumi ir 400 latu, bet pensiju fondā ik mēnesi viņš gribēs ieskaitīt 100 latu – to var darīt, bet nodokļa atlaide vienalga būs 20 lati, jo 20% no ienākumiem ir 80 lati mēnesī.

"Pensiju uzkrājumi neatkarīgi no izvēlētā veida ir ļoti elastīgi un neuzliek ierobežojumu ne vecumam, ne naudas summai. Privātās pensijas uzkrājuma pamatnosacījums ir – pietiekams uzkrāšanas laiks un atvēlētās iemaksas lielums."

"Iedzīvotāja ienākuma nodokļa atlaide – šāda pretimnākšana no valsts ir ļoti stimulējoša, un tā visādā ziņā būtu jāizmanto," uzskata FKTK Juridiskā un licencēšanas departamenta direktors.

Ja par savu darbinieku pensiju uzkrājumā iemaksas veic darba devējs, tad šī iemaksātā summa ir attaisnotie izdevumi. "Uzņēmums par summu līdz 20 procentiem no gada darba samaksas fonda saņem uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi," skaidro a/s "Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds" valdes priekšsēdētājs Anrī Leimanis. "Tāpat arī uzņēmums ir atbrīvots no sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas par summu līdz 20% no gada darba samaksas fonda. Rezultātā darba devējs papildus iegūst 24,09 procentus no darbinieku algu fonda, jo, palielinot algas par to pašu summu, papildus vēl būtu jāmaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas."

Tiesa, atšķirība ir tajā brīdī, kad uzkrāto pensijas kapitālu sāks tērēt. Ja cilvēks pats ir maksājis par sevi uzkrājumā, tad nekādi ieturējumi no sakrātās summas nebūs, jo nodoklis jau ticis nomaksāts pirms algas saņemšanas. Bet, ja iemaksas veicis darba devējs, tad gan šo atlikto iedzīvotāju ienākuma nodokli jeb 25% no uzkrājuma summas valstij vajadzēs nomaksāt, jo šis kapitāls ir veidots no algas daļas pirms nodokļu atskaitīšanas.

Labums devējam, labums ņēmējam

Ja cilvēks jeb darba ņēmējs pats par sevi veic iemaksas trešā līmeņa pensijas uzkrājumā, guvums ir nodrošinātas vecumdienas, tūlītējas nodokļu atlaides un pensiju fonda nopelnītie procenti vai apdrošinātāja solītais garantētais papildu ienākums, no kura nav jāveic 9% sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tātad – visāda veida drošība, kas nav tikai materiāls jēdziens.

Bet kāds labums ir darba devējam? Jā, jau iepriekš minētie nodokļu atvieglojumi. Bet – vai tikai?

Apdrošināšanas brokeru sabiedrības SIA "Rīgas Polise" brokeris Aivars Kristapsons uzskata: "Viena no lielākajām uzņēmuma vērtībām ir tās darbinieki. Ikviens uzņēmējs lepojas, ja darbinieku mainība viņa uzņēmumā ir neliela, ja izveidojies stabils un draudzīgs kolektīvs, kurā visi ir ieinteresēti kopējo uzņēmuma mērķu sasniegšanā. Papildus tam, ka darbinieki saņem regulāru darba samaksu, par ko ir nomaksāti nodokļi, lieliska motivācija ir arī papildu garantijas: apmācību kursi un apmaksātas studijas, veselības apdrošināšana, labi darba apstākļi un kopīgi svētki. Bet vēl pilnībā nenovērtēts ir tāds ilgtermiņa finanšu ieguldījums savā darbiniekā kā privātais pensiju uzkrājums."

A. Leimanis ir pārliecināts, ka darba devēja vēlme investēt uzņēmuma darbiniekos vairo strādājošo lojalitāti un lepnumu par savu uzņēmumu: "Iemaksas privātajā pensiju fondā ir darba devēja labā griba papildināt darba samaksu ar sociālo labumu paketi, ko atbalsta arī valsts ar nodokļu likumos iestrādātām normām. Nemateriāls darba devēja guvums ir publicitāte kā labam un par darbinieku labklājību gādājošam darba devējam, kas arī nav mazsvarīgs faktors tik mazā darba tirgū, kāds tas ir Latvijā."

G. Romeiko atzīst, ka pensiju uzkrājuma veidošana ir viens no veidiem, kā piesaistīt darbinieku tieši šai darba vietai un kā savus darbiniekus noturēt: "Šādu - sociāli nodrošinātu darbinieku - cits uzņēmējs ar papildus piedāvātiem 100 algas latiem tik vienkārši nepārvilinās."

"Pensijas uzkrāšanas prakse saviem darbiniekiem, kaut lēni, bet tomēr Latvijā tiek ieviestas. Attiecības konkurences darba tirgū mācās ne tikai darba ņēmēji, bet arī darba devēji, jo cieņpilna abpusēja attieksme nerodas uzreiz. Sakombinējot regulārās algas izmaksas ar ilgtermiņa uzkrājumu, darbinieks būs ieinteresētāks pie šī darba devēja palikt," ir pārliecināta D. Brencēna.

Vairāk par slēgto pensijas fondu

""Pirmais slēgtais pensiju fonds" ir vienīgais reģistrētais slēgtais pensiju fonds, kura akcionāri ir darba devēji. Tas uzkrāj un iegulda dalībnieku pašu un/vai viņu labā darba devēju veiktās iemaksas pensiju plānā “Pirmais pensiju plāns", nodrošinot pensiju plāna dalībniekiem vecuma papildpensijas kapitālu," stāsta A. Leimanis.

Fonda dibinātājs ir SIA "Lattelecom", bet 2001. gada decembrī arī uzņēmums "Latvenergo" uzticēja savu darbinieku papildpensiju uzkrāšanu Pirmajā pensiju plānā. Patlaban Fondam ir jau 9 akcionāri - SIA "Lattelecom", SIA "Lattelekom Sakaru Sistēmas", SIA "Citrus Solutions", SIA "Lattelecom BPO", SIA "Lattelecom Technology", SIA "Baltijas Datoru Akadēmija", AS "Latvenergo", AS "Augstsprieguma tīkls", AS "Sadales tīkls" - un tiek saglabāta akciju proporcija 50:50 "Lattelecom" un "Latvenergo" grupu uzņēmumu starpā.

Darbinieki par Pirmā pensiju plāna dalībniekiem kļūst ar sava darba devēja starpniecību, kurš noslēdz ar pensiju fondu kolektīvās dalības līgumu. Parakstot to, darba devējs noteic iemaksu kārtību, lielumu, darbiniekus – labuma guvējus u. tml. Iemaksu kārtība ir elastīga un piedāvā iespēju arī pašiem darba ņēmējiem piedalīties uzkrājumu veidošanā, veicot individuālās iemaksas.

"Te nedrīkst būt spēles – vienam darbiniekam uzkrāšu vai ļaušu uzkrāt, citam, "lecīgākam" – ne," skaidro G. Romeiko. "Nedrīkst būt nekāda veida diskriminācijas pēc rases, dzimuma vai kā citādi. Ja darbinieks ir nostrādājis noteikto laiku, lai viņam būtu tiesības piedalīties slēgtajā pensiju fondā, tad viņam šis uzņēmuma izveidotais pakalpojums jeb pretimnākšana pienākas. Visa nauda, ko darba devējs ir par savu darbinieku iemaksājis fondā, skaitās it kā darbinieka – to nosaka tiesību akti."

Kāpēc "it kā"? Jo uz līgumā paredzēto laiku tiek atvirzīts brīdis, kad darba ņēmējs var sākt šo uzkrāto naudu izmantot. Tas noteikts arī likumā un pensiju plānā. Līdz līgumā paredzētajam vecumam nauda krājas kontā un cilvēkam pieder, bet nav izmantojama. Tas daļēji ir pašu pensiju plāna dalībnieku interesēs – lai tieši vecumdienās ir pieejami līdzekļi, kas uzkrāti darba mūža laikā.

Pensiju fondā uzkrātais kapitāls ir un paliek darbinieka īpašums arī pēc darba attiecību izbeigšanas ar uzņēmumu. "Tas nozīmē, ka visas iemaksas, kuras līdz darba attiecību pārtraukšanai uzņēmums vai pats darbinieks ir iemaksājis savā individuālajā kontā, pensiju fonds saglabā un turpina ieguldīt uz tiem pašiem nosacījumiem, kā laikā, kad darbinieks uzņēmumā strādāja," A. Leimanis stāsta. "Darbinieka kontā uzkrātais kapitāls turpina pelnīt procentus līdz brīdim, kamēr pensiju fonds saņem iesniegumu no darbinieka par kapitāla izmaksāšanu."

Pensiju plāna dalībnieks, sasniedzot 60 gadu vecumu, var:

• izbeigt dalību pensiju plānā un izņemt visu uzkrāto privātās pensijas kapitālu,
• turpināt dalību pensiju plānā atbilstoši pensiju plāna noteikumiem.

Ja Pensiju plāna dalībnieks pārtrauc darba attiecības ar uzņēmumu pirms 60 gadu vecuma sasniegšanas, viņš var:

• turpināt dalību Pensiju plānā atbilstoši noteikumiem,
• vienoties ar fondu par individuālo iemaksu veikšanu,
• pārskaitīt uzkrāto papildpensijas kapitālu uz citu pensiju plānu vai privāto pensiju fondu,
• saņemt uzkrāto papildpensijas kapitālu naudā, sasniedzot 55 gadu vecumu.

Pirms pensijas vecuma sasniegšanas uzkrātā privātās pensijas kapitāla izmaksa pieļaujama tikai tad, ja Pensiju plāna dalībnieks tiek atzīts par pirmās grupas invalīdu uz mūžu. Pensiju plānā uzkrātais privātās pensijas kapitāls tiek mantots Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Vairāk par atklātajiem pensijas fondiem

Atšķirībā no slēgtā pensiju fonda atklātajos fondos var piedalīties jebkura privāta un juridiska persona. "Ja ir mazs uzņēmums, ekonomiski nav jēgas dibināt pašam savu pensiju fondu," saka G. Romeiko. "Šādā gadījumā darba devējs var veikt iemaksas par saviem darbiniekiem atklātajā pensiju fondā, to apstiprinot ar kolektīvās darbības līgumu starp pensiju fondu un starp uzņēmumu. Tālākā darbība un nosacījumi rīcībai ar naudu ir tāda pati kā slēgtajā pensiju fondā. Tajā skaitā - arī pēc darba attiecību pārtraukšanas nauda paliek cilvēka kontā."

Ieguldījums pensiju fondā pieder pilnībā klientam. Tas nav iekļauts bankas bilancē un nekādā gadījumā netiek izlietots bankas problēmu risināšanā - to nodrošina Latvijas likumi un FKTK pārraudzība.

Pensiju fondu pakalpojumi domāti dažāda vecuma un ienākumu lieluma cilvēkiem – atšķiras tikai ieguldījumu taktika un ieguldījumu instrumenti. "Klienta nauda tiek investēta fiksēta ienākuma vērstpapīros vai akcijās, vai nekustamos īpašumos, vai banku depozītos," skaidro D. Brencēna. "Pensiju plānā, kas ir neatņemama pensiju noguldījuma sastāvdaļa, ir aprakstīts, kādās aktīvu klasēs, proporcijās un kombinācijās klienta nauda tiks ieguldīta."

Atklātajiem pensiju fondiem var mainīt pensiju plānu kaut vai katru dienu, bet šāda maiņa nerentējas – labu rezultātu var iegūt tikai ilgtermiņā. Pensiju fondi domāti stratēģiskai līdzdalībai, jo, izvēloties konkrētu pensiju plānu, vērā tiek ņemts klienta vecums, uzkrāšanas ilgums un ieguldāmās naudas lielums. "Jo uzkrāšanas termiņš garāks - virs 20 gadiem -, jo var izvēlēties dinamiskāku un riskantāku plānu. Ja termiņš īsāks, lai gūtu labu rezultātu, vēlamāks konservatīvāks pensijas plāns. Iespējams, ka 5-10 gadu uzkrājumam pat labāk izvēlēties progresīvo depozītu, nevis uzkrājumu pensiju fondā," D. Brencēna prot ieteikt labāko variantu. "Ja cilvēks ieiet bankā un grib sākt sev krāt pensiju, tad slēdzam individuālās dalības līgumu, palīdzam izvēlēties atbilstošāko pensiju plānu un vēlamāko iemaksu veidu."

Cik naudas vajag krāt, lai kompensētu ienākumu kritumu, aizejot pensijā? Gados jauns cilvēks, visu mūžu maksājot nodokļus, no pensijas pirmā un otrā līmeņa saņems apmēram 60% algas. Tātad vismaz 40% jāpiekrāj pašam. Ja līdz pensijai ir 30 gadi, tad pietiek noguldīt 10% algas. Ja 40 gadi līdz pensijai, pietiek ieguldīt 5-6% algas, lai kompensētu ienākumu kritumu, ir rēķinājusi D. Brencēna.

Pensijas uzkrājuma izmantošanas sākumu nosaka noslēgtais līgums, bet tas nevar notikt agrāk par 55 gadiem (ja neiestājas invaliditāte). "Ja uzkrājums veidojies ne mazāk kā 20 gadus, tad kapitāls ir diezgan labs," smaida "SEB unipensija" valdes locekle. "Šo naudu var izņemt ikmēneša izmaksās, var saņemt arī vienā summā, var pārskaitīt uz citu kontu - ir dažādas iespējas. Ja saņem ikmēneša izmaksas, tad fondā atlikusī nauda strādā un pelna procentus."

Pensiju fonda kapitālu var izmantot arī apdrošināšanas mūža polises nopirkšanai – tāda iespēja un prakse ir. Jo ikmēneša izmaksas no pensiju fonda ir tikmēr, kamēr kontā ir kāds uzkrājums. Kad tas izsīkst, tad pensijas izmaksa, protams, beidzas.

Vairāk par uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu

"Latvijā uzkrājošā dzīvības apdrošināšana piedāvā tā dēvēto noteikto iemaksu plānu," stāsta G. Romeiko. "Privātpersona vai darba devējs vienojas, ka ik mēnesi vai ceturksni tiks iemaksāta noteikta naudas summa, par ko apdrošinātājs garantē noteiktu ienesīgumu."

Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana vienlaikus apvieno gan dzīvības apdrošināšanu, gan arī uzkrājuma veidošanu. Uzkrātajiem naudas līdzekļiem gadskārtēji tiek aprēķināti garantēti 2,5-4% peļņas. Papildus tam uzkrājumu palielina papildu peļņa, kuras lielums atkarīgs no konkrētās dzīvības apdrošināšanas sabiedrības darbības rezultātiem.

Apdrošināšanas sabiedrībā uzkrātā trešā līmeņa pensija sastāv no divām daļām: uzkrājuma veidošanas perioda, kad apdrošinājuma ņēmējs veic iemaksas uzkrājuma veidošanai, un pensiju izmaksu perioda, kura laikā tiek izmaksāta privātā pensija saskaņā ar pieņemamāko pensiju saņemšanas variantu. Pastāv arī iespēja veikt vienreizēju iemaksu un uzreiz saņem savu privāto pensiju.

"Lai izveidotu nopietnu kapitālu, uzkrāšanas periodam ir jābūt vismaz 10 gadu ilgam. Dzīvības apdrošināšanas sabiedrības piedāvātais uzkrājuma periods ir ļoti elastīgs - sākot ar vienreizēju iemaksu un beidzot ar uzkrāšanas periodu mūža garumā. Visbiežāk tiek izvēlēts piecu gadu krāšanas periods, turklāt var noslēgt vēl citus līgumus ar ilgāku uzkrāšanas periodu. Ja nav intereses par nodokļu atvieglojumiem - var uzkrāšanas periodu saīsināt," skaidro A. Kristapsons.

Patlaban Latvijā tiek piedāvāti pieci pensiju izmaksu varianti:

• pensija garantētā periodā – apdrošinātā persona saņem noteiktu pensiju iepriekš norunātā un līgumā paredzētā laika posmā. Apdrošinātās personas vecums pensijas saņemšani ir neierobežots;
• mūža pensija - apdrošinātā persona saņem pensiju no pensijas izmaksas sākuma līdz mūža beigām. Minimālais pensijas saņēmēja vecums ir 55 gadi;
• mūža pensija (rente) ar garantēto izmaksu periodu - apdrošinātā persona saņem pensiju no pensijas izmaksu perioda sākuma līdz mūža beigām (ja garantētā perioda laikā iestājas apdrošinātās personas nāve, tad pensiju līdz garantētā perioda beigām saņem labuma guvējs);
• pensija līdz noteiktam vecumam ar garantēto izmaksu laiku - apdrošinātā persona saņem pensiju no pensijas izmaksu sākuma līdz noteiktā perioda beigām vai savai nāvei, ja tā iestājas pirms noteiktā perioda beigām (ja apdrošinātās personas nāve iestājas garantētā perioda laikā, pensiju turpina saņemt labuma guvējs līdz garantētā perioda beigām);
• pensija līdz noteiktam vecumam - apdrošinātā persona pensiju saņem līdz noteiktā perioda beigām vai savai nāvei, ja tā iestājusies pirms noteiktā perioda beigām.

"Uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumu ir iespējams pārtraukt, saņemot atpirkuma summu," stāsta "Rīgas Polise" brokeris. "Noslēdzot līgumu un uzsākot uzkrājuma veidošanu, nav obligāti jānosaka pensiju izmaksas variants. Savukārt, ja ir izvēlēts kāds no pensiju izmaksas variantiem, ir iespēja to mainīt, iepriekš informējot pa to savu apdrošināšanas sabiedrību, bet agrāk par trim mēnešiem pirms pensiju izmaksu sākuma."

G. Romeiko piebilst, ka vienīgi dzīvības apdrošināšanas sabiedrības pēc cilvēka aiziešanas pensijā var nodrošināt mūža renti, piedāvājot saņemt noteiktu summu līdz mūža galam, protams, atkarībā no veiktajām iemaksām.

Un arī tikai dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā veiktajam uzkrājumam, ja iemaksu veicējs (apdrošinājuma ņēmējs) ir darba devējs, līguma pirmstermiņa laušanas gadījumā iemaksu veicējs ir tiesīgs rīkoties ar uzkrāto kapitālu saskaņā ar līgumā paredzētajiem nosacījumiem.

Pensijas trešā līmeņa uzkrājuma un izmaksas īpatnības PPF un Dzīvības AAS*

* Privātie pensiju fondi (PPF) un Dzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrības (Dzīvības AAS)

** Darba devējs – D.D., Darba ņēmējs – D.Ņ.

*** Iedzīvotāju ienākuma nodoklis - IIN

Avots: A. Kristapsons, apdrošināšanas brokeris