Neraugoties uz starptautiskās sabiedrības nosodījumu un cilvēktiesību aizstāvju protestiem, šonedēļ senajā grieķu pilsētā Olimpijā tika iedegta Pekinas olimpisko spēļu lāpa, sākot piecu mēnešu garu stafeti, kas noslēgsies Olimpiādes atklāšanas ceremonijā 8.augustā.
Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš neatbalsta Pekinas olimpisko spēļu boikotēšanu, jo, pēc viņa domām, amatpersonām nevajadzētu ietekmēt sportistus.
Spēles plāno apmeklēt Valsts prezidents Valdis Zatlers un premjers Ivars Godmanis, kuri savas vizītes varētu atcelt gadījumā, ja uzliesmotu vardarbība.
Vienlaikus M.Riekstiņš uzskata, ka Ķīnas valdībai būtu jāpaskaidro nemieri Tibetā. Nepieciešams, lai starptautiskajai presei būtu pieeja Tibetā notiekošajam. Ministrs neuzskata, ka Latvija būtu izvairījusies no Ķīnas kritizēšanas par Tibetā notiekošo vardarbību. Patlaban Ķīnas sabiedrībā norit lielas pārmaiņas un tik lielā valstī reformas īstenot nav viegli.
Neraugoties uz to, ka pēdējos gados attīstās ekonomiskie sakari starp Latviju un Ķīnu, ekonomiskais izdevīgums nevar kļūt par iemeslu tam, lai Latvija nekritizētu šo valsti par neatbilstību starptautiskiem cilvēktiesību standartiem. Ārlietu ministra pozīciju atbalsta arī premjers – nav iespējams pieņemt politisku lēmumu par spēļu boikotēšanu. Jāatceras, ka Olimpiāde ir daudzu sportistu mūža sapnis, kam veltīts daudz darba, tāpēc izšķiršanās par dalību vērienīgajā sporta pasākumā ir jāpieņem pašiem sportistiem.
Arī Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) neatbalsta ideju boikotēt spēles. Aicinājumi uz boikotu nevar novērst vardarbību Tibetā, uzskata LOK prezidents Aldons Vrubļevskis. Piemēriem, no boikotiem, kas 1980.gados tika organizēti pret olimpiskajām spēlēm Maskavā un Losandželosā cieta paši sportisti. Olimpiskās spēles noritēs jebkurā gadījumā un boikots diez vai sasniegs dzirdīgas ausis.
Francūžu radikālisms
Francijas prezidents Nikolā Sarkozī šonedēļ pieļāva iespēju boikotēt Pekinas olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju, jo viņam ir jārēķinās ar viņa tautiešu lielo neapmierinātību par Tibetā notiekošo.
Francijas ārlietu ministrs Bernārs Kušnē uzskata, ka prezidentam N.Sarkozī būtu jātiekas ar tibetiešu garīgo līderi Dalai Lamu, kurš plāno vizīti Francijā augustā – tieši olimpisko spēļu laikā, kuras noritēs no 8. līdz 24.augustam. Dalai Lamas vizīte bija ieplānota jau pirms nemieriem Tibetā.
Ķīnas Ārietu ministrija asi iebilda pret iespējamo Dalai Lamas tikšanos ar Francijas amatpersonām.
Kāds ķīniešu diplomāts pat ir salīdzinājis Tibetas sacelšanos ar savulaik Francijas pilsētu nomalēs notikušajiem imigrantu nemieriem.
B.Kušnē arī uzskata, ka spēļu boikotēšanai nebūtu nekāda rezultāta. Runājot par atklāšanas ceremoniju, Francijas ārlietu ministrs aicināja izvērtēt, kā attīstīsies situācija. Šo jautājumu varētu apspriest jau šonedēļ pat, 27.martā gaidāmajā Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru sanāksmē. Pēc Francijas ārlietu ministra domām, būtu ļoti vēlams panākt vienošanos starp ES valstīm šai sakarā.
Vairums francūžu vēlas, lai viņu līderi nepiedalītos olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, rēķinoties ar cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā, taču iebilst pret sportistu piedalīšanos boikotā, liecina šonedēļ publicētas aptaujas. Vairāk kā puse francūžu uzskata, ka prezidentam Sarkozī nevajadzētu piedalīties ceremonijā. Liela daļa iebilst pret sportistu boikotu, taču daudzi atbalsta ideju Francijas sportistiem izteikt kādu protestu spēļu laikā.
Vienā no aptaujām 84% respondentu atbalstīja ierosinājumu izdarīt izmaiņas Starptautiskās olimpiskās komitejas statūtos, lai neļautu valstīm, kurās notiek cilvēktiesību pārkāpumi, rīkot spēles savā teritorijā (16% iebilda pret to). 68% uzskatīja, ka Starptautiskās olimpiskās komitejas priekšsēdētājam Žakam Rogem publiski jānosoda Ķīna par tās cilvēktiesību pārkāpumiem, taču 32% tam nepiekrita.
Arī vairākās citās Eiropas pilsētās notika protesti pret Ķīnas karaspēka vardarbīgajām rīcībām Tibetā, kur notikuši protesti pret Ķīnas 57 gadu ilgo okupāciju.
Kritizēt un vienlīdz uzturēt dialogu
“Te ir sarežģīta situācija, jo no vienas puses Ķīna ir jāiekļauj tajā starptautiskās politikas sistēmā, kas tagad pasaulē veidojas, kā atbildīga partnere, ar to ir jāuztur dialogs, bet no otras puses – nedrīkst ignorēt cilvēktiesību pārkāpumus,” politiķu dilemmu skaidro Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Atis Lejiņš.
Viņš ir pārliecināts – Tibetu ignorēt nedrīkst, jo tas neveicinātu demokrātijas attīstību pašā Ķīnā. “Tas ir pašas Ķīnas interesēs, lai netiktu ignorētas šīs problēmas.”
“Braukt vai nebraukt uz olimpiskajām spēlēm – te jāvērtē situācija, te paveras iespējas gan veidot dialogu, gan kritizēt,” uzskata ārlietu eksperts.
Lai arī Ķīna ir milzīga, tā ir jūtīga pret starptautiskās sabiedrības, īpaši rietumvalstu kritiku, jo tā ir atkarīga gan no ASV, gan Eiropas Savienības (ES). ES ir Ķīnas lielākais tirdzniecības partneris. “Ķīna saprot, ka ir atkarīga un ieklausās, un tas ir viņu pašu interesēs,” piebilst A.Lejiņš.
