Divu līmeņu alianse?
Nesen Viļņā noritēja NATO valstu aizsardzības ministru apspriede, kuras centrā izgaismojās dalībvalstu domstarpības par šo misiju. Neraugoties uz to, ka Afganistānas misijā piedalās visas alianses locekles, daļa valstu tomēr atsakās sūtīt savus kontingentus uz Afganistānas dienvidiem, kur nostiprinājušies talibi un kur kaujas darbības kļūst intensīvākas. Tās ir Francija, Spānija, Turcija, Itālija un Vācija. Pēdējās ziņas gan vēsta, ka Vācija ASV spiediena rezultātā varētu paplašināt sava kontingenta klātbūtni.
Šī pati sarunu tematika valdīja arī nozīmīgajā Minhenes drošības konferencē.
Afganistānā pašlaik atrodas 42 000 NATO karavīru, bet ASV vēlas, lai alianses dalībvalstis nosūta papildus 7500 karavīrus, kas varētu pievienoties kaujas operācijās nemierīgajos dienvidos. Eiropas valstu vilcināšanās nosūtīt papildspēkus un nevēlēšanās savus karavīrus iesaistīt kaujas operācijās neapmierina ASV un arī Kanādu.
Kā uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers, ja teroristus neizdosies uzvarēt Afganistānā, sekas var nākties sajust ne vien šajā valstī un reģionā, bet arī Londonā, Briselē un Amsterdamā.
Šajā kontekstā ir pastiprinājušās spekulācijas par alianses šķelšanos, ko ģenerālsekretārs gan noraida. Par šķelšanās iespēju ir runājis ASV aizsardzības ministrs Roberts Geitss. ASV kritizē sabiedrotos Eiropā, jo misijas lielāko svaru iznes ASV, Lielbritānija, Kanāda un Nīderlande. Kanāda pat draudējusi atvilkt spēkus no Afganistānas, ja citas valstis aktīvāk neiesaistīsies dienvidos. Kanādieši atgādina NATO principu – viens par visiem, visi par vienu.
R.Geitss arī brīdināja, ka starptautisko spēku neveiksmes Afganistānā var palielināt draudus Eiropas drošībai.
Viņš brīdināja, ka NATO riskē kļūt par “divu ātrumu” organizāciju, kurā apvienojušās “gan tādas valstis, kuras ir gatavas cīnīties, gan tādas, kuras atsakās to darīt”. “Nestabilitāte un konflikti ārzemēs var vērsties plašumā un dot mūsu valstīm triecienu pašā sirdī. Bet man ir bažas, ka daudzi cilvēki šajā kontinentā neapzinās, cik nopietni ir šādi tieši draudi Eiropas drošībai,” sacīja amerikāņu aizsardzības ministrs.
Pēc viņa paustā, talibu panākumi Afganistānā kļūtu “par lielu morālo stimulu ekstrēmismam visā pasaulē”. “To atturīgajai Eiropas sabiedrībai derētu paturēt to prātā”.
Pēc viņa teiktā, “vāji organizētais starptautiskais islāma ekstrēmisms pašlaik balstās uz veiksmes ilūziju”. Taču atliek vien iztēloties, kas notiktu, ja tā kļūtu par “reālu veiksmi”. “Ja viņi uzvarētu Irākā vai Afganistānā, vai gāztu Pakistānas vai kādas lielas Tuvo Austrumu valsts valdību?” brīdināja R.Geitss. .
Latvijas karavīri pagaidām uz Afganistānas dienvidiem netiks sūtīti, jo viņi tam nav atbilstoši ekipēti. Gadījumā, ja latvieši dotos uz dienvidu provincēm, viņi tur nodarbotos ar vietējo karavīru apmācību. Afganistānā dienē 99 latviešu karavīri.
Ne tikai NATO, bet visas pasaules problēma
Doktors Maikls Viljamss no Karaliskā Apvienoto dienestu institūta uzskata, ka atsevišķu valstu nevēlēšanās ar pilnu atdevi iesaistīties kaujas darbībās dienvidos veicina “divu līmeņu” alianses rašanos. “NATO kļūst par divpakāpju aliansi, un tas ir bīstami,” sarunā ar LV.LV atzina drošības eksperts. “NATO vienmēr vadījusies pēc solidaritātes principa un atšķirības alianses ietvaros nesola tai labu nākotni.”
Dažkārt izskanējuši pieņēmumi, ka Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) operācijas izdošanās ir būtiska NATO pastāvēšanai. Kādas sekas uz aliansi atstātu vietējo ekstrēmistu pārspēks? “Ir grūti iztēloties, kā teroristi Afganistānā varētu uzvarēt,” saka M.Viljamss “Tikmēr, kamēr Afganistānā atradīsies kaut nedaudz rietumu karaspēka, valsts nekad nenonāks Talibu vai teroristu kontrolē. Taču nedaudz karaspēka nav pietiekami, lai radītu nākotni afgāņiem. Tādēļ ir jāturpina nopietni iesaistīties. Patiesībā ir vajadzība plašāka palīdzība no starptautiskās sabiedrības. Mēs runājam par NATO neveiksmēm Afganistānā, taču neviens neuzdod jautājumu, kur tad ir ANO? Ko dara Eiropas Savienība? Tā ir problēma visai pasaulei, ne tikai NATO”.
Kāda būtu pareizākā taktika panākumu sasniegšanai Afganistānā?
“Patlaban vislabākā taktika būtu pēc iespējas vairāk piesaistīt ANO, kas ir pilnībā atkāpusies no saviem uzdevumiem Afganistānā. Šī nav tikai NATO misija. Situācijai pasliktinoties, kļūst arvien svarīgāk, lai ANO tiktu piesaistīta. Bijušajam ģenerālsekretāram Kofi Annanam un pašreizējam ģenerālsekretāram Banam Ki Mūnam būtu jākaunas par to, ka viņi neuzņemas vadību šai valstī,” uzskata M.Viljamss.
