Ar jūliju izlīdzināsies valstī noteiktais pensijas vecums

Valsts pensiju veidi un apmērs

Likumā “Par valsts pensijām” ir noteikti šādi pensiju veidi:

1) vecuma pensija;

2) invaliditātes pensija;

3) apgādnieka zaudējuma pensija.

Valsts pensijas apmērs ir tieši atkarīgs no veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoma, apdrošināšanas stāža (jo lielākas ir iemaksas pensiju apdrošināšanā, jo lielāks ir pensijas apmērs) un pensionēšanās vecuma.

Apdrošināšanas stāžu apliecina Valsts sociālās apdrošināšanas fondā uzkrātie dati, kas pierāda apdrošināšanas iemaksas.

Pensiju reforma likumdošanas jomā valstī ir pabeigta, uzskata Labklājības ministrija. Tās rezultātā ir ieviesti 3 pensiju sistēmas līmeņi. 1996.gada 1.janvārī stājās spēkā likums “Par valsts pensijām”, kas nodrošināja pensiju 1.līmeņa īstenošanu. Stājoties spēkā minētajam likumam, mūsu valstī tika ieviesta uz sociālās apdrošināšanas iemaksām balstīta valsts pensiju apdrošināšanas sistēma.

1998.gada jūlijā stājās spēkā likums “Par privātajiem pensiju fondiem” (pensiju 3.līmenis), bet 2001.gada 1.jūlijā – “Valsts fondēto pensiju likums”, kas reglamentē 2.pensiju līmeņa darbību.

Tiesības uz vecuma pensiju

Šobrīd valstī noteiktais pensionēšanās vecums vīriešiem ir 62 gadi, sievietēm līdz šā gada 1.jūlijam – 61,5 gadi, bet pēc 1.jūlija, tāpat kā vīriešiem, - 62 gadi. Tiesības uz vecuma pensiju ir spēkā ar nosacījumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem.

Ja pensionārs – vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējs – pēc pensijas saņemšanas turpina strādāt un ir nostrādājis ne mazāk par vienu gadu, piešķirtā pensija, pamatojoties uz apdrošinātās personas pieprasījumu, ir pārrēķināma.

Pārrēķināto vecuma pensiju veido agrāk piešķirtā (pārrēķinātā) pensija un pensija, kas aprēķināta, ņemot vērā pensijas kapitālu, ko persona uzkrājusi pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas).

Valsts pensijas apmērs Ministru kabineta (MK) noteiktajā kārtībā pārskatāms ik gadu, ņemot vērā patēriņa cenu un apdrošināšanas iemaksu algas indeksa izmaiņas.

Vecuma pensijas piešķiršana

Pensijas pieprasījums un pensijai nepieciešamie dokumenti personīgi vai ar darba devēja starpniecību ir jāiesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) pēc pensijas pieprasītāja dzīvesvietas.

Vecuma pensiju piešķir uz mūžu. Sūdzības sakarā ar VSAA lēmumu var iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas fondā.

2008. gadā valsts noteiktā minimālā vecuma pensija cilvēkiem, kuriem:

• apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, ir 49,5 lati, invalīdam kopš bērnības – 55 lati;
• apdrošināšanas stāžs ir no 21 līdz 30 gadiem, ir 58,5 lati, invalīdam kopš bērnības – 65 lati;
• apdrošināšanas stāžs ir no 31 līdz 40 gadiem, ir 67,5 lati, invalīdam kopš bērnības – 75 lati;
• apdrošināšanas stāžs ir no 41 gada un vairāk, ir 76,5 lati, invalīdam kopš bērnības – 85 lati.

Līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (2008.gadā – 45 lati, invalīdiem kopš bērnības – 50 lati), kuram piemērots noteikts koeficients.

Tā kā Labklājības ministrija no 2009.gada 1.janvāra ir paredzējusi paaugstināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru līdz 60 latiem mēnesī vispārējā gadījumā un invalīdiem kopš bērnības – līdz 75 latiem mēnesī, paaugstināsies arī valsts vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas minimālie apmēri.

Līdz jūlijam var pieprasīt priekšlaicīgi

Līdz 2008.gada 1.jūlijam pensiju gan sievietes, gan vīrieši var pieprasīt priekšlaicīgi – divus gadus pirms vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas, ja viņu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.

Tā kā pensionēšanās vecums vīriešiem no 2003.gada 1.janvāra ir bijis nemainīgs (62 gadi) un turpmāk tas nepaaugstināsies, līdz 2008.gada 1.jūlijam vīrieši var aiziet priekšlaicīgā pensijā no 60 gadu vecuma, ja viņu apdrošināšanas stāžs ir 30 gadi.

LV.LV: Kāpēc līdz 2008.gada 1.jūlijam ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi, bet vēlāk šādu tiesību nav?

Dace Trušinska, Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta Pensiju politikas nodaļas vadītāja: „Likumā „Par valsts pensijām” paredzēts, ka tiesības pieprasīt pensiju priekšlaicīgi ir noteiktas tikai līdz 2008.gada 1.jūlijam. Šīs tiesības vērstas uz to, lai ieinteresētu darbspējīgā vecuma iedzīvotājus pilnībā iesaistīties sociālajā apdrošināšanā un pēc iespējas ilgāk turpināt darbu, nepieprasot pensiju. Tas ir saistīts arī ar to, ka vecuma pensijas apmērs ir lielāks, ja cilvēks pensiju pieprasa valstī noteiktajā pensionēšanās vecumā vai vēlāk, nekā tad, ja pensija tiek pieprasīta priekšlaicīgi. Ņemot vērā sabiedrības novecošanās tendences, aktuāla ir visu darbspējīgo iedzīvotāju integrācija darba tirgū, pēc iespējas pagarinot aktīvo darba mūžu.”

LV.LV: Kāpēc valsts piedāvāja iespēju priekšlaicīgi pensionēties?

D.Trušinska: „Iespēju priekšlaicīgi pensionēties pensiju reformas sākuma gados valsts piedāvāja, lai mazinātu sociālo spriedzi sabiedrībā, jo valstī bija augsts bezdarba līmenis un daudziem pirmspensijas vecuma cilvēkiem bija objektīvas grūtības iesaistīties darba tirgū. Līdz ar to arī likumā „Par valsts pensijām” tika iekļauta tiesību norma, kura nosaka tiesības pieprasīt pensiju priekšlaicīgi.”

LV.LV: Ko cilvēks iegūst un ko zaudē, aizejot pensijā divus gadus iepriekš?

D.Trušinska: „Priekšlaicīgās pensijas pieprasīšana ir saistīta ar zināmiem ierobežojumiem gan attiecībā uz tās apmēru, gan izmaksu strādāšanas gadījumā.

Aizejot pensijā priekšlaicīgi, cilvēks saņem 80% no piešķirtās vecuma pensijas, bet, sasniedzot īsto pensijas vecumu, pensijas apmēru izmaksā pilnā apmērā. Piemēram, vidējā vecuma pensija 2007. gadā bija 118,65 lati, savukārt cilvēkiem, kuri pensijā devušies priekšlaicīgi, vidējā pensija bija 109,12 lati.

Tas ir tādēļ, ka vecuma pensijas apmērs ir atkarīgs ne tikai no uzkrātā pensijas kapitāla, bet arī no vecuma, kad cilvēks izvēlējies pieprasīt pensiju. Jo vēlāk viņš pieprasa pensiju, jo lielāku pensiju saņem.

Ja cilvēks stājas darba attiecībās, priekšlaicīgi piešķirto vecuma pensiju neizmaksā. Pēc īstā pensionēšanās vecuma sasniegšanas cilvēks var vienlaicīgi gan strādāt, gan saņemt vecuma pensiju pilnā apmērā.”

LV.LV: Cik cilvēku valstī izmanto šo iespēju?

D.Trušinska: „Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2007.gadā priekšlaicīgi pensionējušies 3 678 cilvēki.”

Pensijas saņemšanas atvieglojumi

Tiesības pieprasīt vecuma pensiju 5 gadus pirms valstī noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas ir personām:

1) kuras ir aprūpējušas piecus vai vairāk bērnus vai bērnu invalīdu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem. Šajā gadījumā visiem bērniem jābūt sasniegušiem vismaz 8 gadu vecumu. Šādu tiesību nav personām, kurām atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības;

2) kuras strādājušas kaitīgos darbos, ja viņu kopējais apdrošināšanas stāžs ir vismaz 25 gadi un kaitīgos darbos līdz 1995.gada 31.decembrim nostrādāti ne mazāk kā 8 gadi un 4 mēneši, kā arī Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem.

Pensiju ar atvieglotiem noteikumiem pārejas periodā var pieprasīt, ja sasniegts likumā noteiktais pensionēšanās vecums un persona atbilst šādiem nosacījumiem:

1) invalīdi uz mūžu ar apdrošināšanas stāžu, ne mazāku par 20 gadiem (sievietēm) un 25 gadiem (vīriešiem);

2) sievietes, kuras līdz 8 gadu vecumam izaudzinājušas piecus vai vairāk bērnus vai bērnu invalīdu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem;

3) liliputi, punduri un neredzīgie ar apdrošināšanas stāžu, ne mazāku par 15 gadiem (sievietēm) un 20 gadiem (vīriešiem);

4) personas, kuras līdz 1996.gadam ir strādājušas sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem (sievietēm) un 20 gadiem vīriešiem un vismaz ceturtā daļa no tiem nostrādāti šajos darbos;

5) personas, kuras līdz 1996.gadam ir strādājušas kaitīgos un smagos darba apstākļos, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem (sievietēm) un 25 gadiem vīriešiem un vismaz ceturtā daļa no tiem nostrādāti šajos darbos;

6) Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki var pieprasīt pensiju – 5 gadus pirms likumā noteiktā vecuma sasniegšanas, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem.

Kamēr vien būs cilvēki, kuri ir strādājuši laikā līdz 1996.gada 1.janvārim, t.i., kad stājās spēkā likums „Par valsts pensijām”, darbosies arī šā likuma Pārejas noteikumi.

Pensiju indeksācija

Likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 15.punkts noteic, ka līdz 2014.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (Ls 225), pārskatāmas šādā kārtībā:

1) līdz 2009.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (Ls 135), pārskatāmas 1.aprīlī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu, un 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (Ls 135), bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (Ls 225), pārskatāmas reizi gadā – 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu;

2) no 2010.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (Ls 135), pārskatāmas reizi gadā – 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (Ls 135), bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (Ls 225), pārskatāmas reizi gadā – 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem;

3) pārskatot valsts pensijas, tiek pārskatīts piešķirtās pensijas apmērs.

Pensijas, kuras pārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pašreiz netiek indeksētas.

2007.gada 1.oktobrī valsts pensiju indeksācijā piemērojami šādi indeksi:

• valsts pensijām, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (Ls 135), – 1,1566,
• valsts pensijām, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (Ls 225), – 1,1011,
• valsts pensijām, kuru apmērs līdz šā gada 1.aprīlim nepārsniedza trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet aprīļa indeksācijas rezultātā pārsniedza Ls 135, – 1,0542 (šis indekss kopā ar aprīļa indeksu (1,0445 x 1,0542) veido to pašu indeksu, kas oktobra indeksācijā tiek piemērots pārējām šīs grupas pensijām (1,1011)).

Uzziņa

Pensionēšanās vecums dažādās ES valstīs (pensijas ilgums)

Avots: Labklājības ministrijas mājaslapa – www.lm.gov.lv

Likums „Par valsts pensijām” – http://www.lv.lv/index.php?menu_left=TA&menu_body=KDOC&id=38048

Likums „Par privātajiem pensiju fondiem” – http://www.lv.lv/index.php?menu_left=TA&menu_body=KDOC&id=44006

Valsts fondēto pensiju likums – http://www.lv.lv/index.php?menu_left=TA&menu_body=KDOC&id=2341