Kas ir uzturlīdzekļi?
Ikdienā lietotais termins „alimenti” normatīvajos aktos nepastāv, tā vietā tiek lietots jēdziens „uzturlīdzekļi”, kas latviskots no latīniskā alimentum - barība, uzturs. Uzturlīdzekļu jēdziena skaidrojums ir atrodams tikai Uzturlīdzekļu garantijas fonda likumā, jo Civillikums paredz jēdzienu "uzturs", kas ir jāsaprot kā ēdiens, miteklis, apģērbs, kopšana, bet, ja uztura saņēmējs ir nepilngadīgs, arī audzināšana un skološana. Savukārt uzturlīdzekļi ir jāsaprot kā bērna uzturēšanas izdevumi, kurus nodrošināt bērnam ir katra vecāka pienākums neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, un kuru minimālo apmēru atbilstoši Civillikuma 179.panta 5.daļai noteicis Ministru kabinets.
Kāds ir noteiktais minimālais uzturlīdzekļu apmērs?
Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumi Nr.348 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” nosaka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram no vecākiem neatkarīgi no viņu mantiskā stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam. Katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā:
1. katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai - 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas – šogad Ls 40.00;
2. katram bērnam no 7 gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas – šogad Ls 48.00.
Ministru kabineta noteikumi nav mēraukla tam, ka uzturlīdzekļu apmērs bērnam jāprasa tik, cik ir noteikts Ministru kabineta noteikumos. Civillikums paredz, ka vecāku pienākums ir uzturēt savu bērnu samērā ar viņu mantas stāvokli. Tādējādi uzturlīdzekļu apjomam ir jābūt līdzsvarotam starp vecāka iespējām un bērna vajadzībām. Tomēr, ja tiesas spriedumā par uzturlīdzekļu piedziņu nav atrunāts, ka uzturlīdzekļu apmērs ir atkarīgs no minimālās darba algas, prasītājam ir atkārtoti jāvēršas tiesā, prasot uzturlīdzekļu apmēra palielinājumu.
Līdz cik gadiem ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus?
Uzturlīdzekļus Latvijas Republikā ir tiesības saņemt personai līdz 18 gadu vecumam. Tomēr 18 gadi nav galējais robežskaitlis, jo Civillikums paredz gadījumus, kad personu var atzīt par pilngadīgu sasniedzot 16 gadu vecumu, līdz ar ko zūd tiesības uz materiālo pabalstu no vecāku puses.
Saskaņā ar Civillikuma 179.panta 1.daļu, pienākums uzturēt bērnu gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Sekojoši galvenais priekšnoteikums uzturlīdzekļu saņemšanai ir nevis vecums, bet gan spēja sevi apgādāt pašam. Pamatojoties uz šo normu uzturlīdzekļi pienākas personām, kurām ir vairāk par astoņpadsmit gadiem, bet kuras nevar sevi apgādāt. Šeit var minēt gadījumus, kad persona ir slima un nevar sevi apgādāt, vai arī praksē sastopamākais - kad persona mācas. Tomēr attiecīgajā gadījumā ir noteikts ierobežojums līdz 24 gadu vecumam. Tas tiek atrunāts likumā „Par valsts pensijām” 19.panta 4.daļā, kur noteikts, ka par darba nespējīgiem ģimenes locekļiem uzskatāmas arī personas, ja tās laikā, kad iestājusies apgādnieka nāve vai vēlāk, mācās vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs vai augstskolās dienas nodaļā (pilna laika klātienē) un nav vecākas par 24 gadiem. Ja persona pēc 18 gadu sasniegšanas mācās vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs vai augstskolās dienas nodaļā (pilna laika klātienē), viņai pašai pēc pilngadības sasniegšanas ir jāgriežas tiesā ar patstāvīgu prasību par uzturlīdzekļu piedziņu.
Kam ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus?
Uzturlīdzekļu došanas pienākums ir uzlikts abiem vecākiem vienlīdzīgās daļās atbilstoši saviem ienākumiem. Ja uzturlīdzekļi no viena no vecākiem netiek saņemti, vai tiek saņemti nepilnā apmērā, tad tam no vecākiem, pie kura uzturas nepilngadīgais bērns, ir tiesības griezties tiesā ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu.
Kas ir par pamatu uzturlīdzekļu piespiedu izpildei?
Pēc lietas izskatīšanas tiesas sēdē, tiesa pieņem spriedumu par uzturlīdzekļu piedziņu. Tiesas spriedumi izpildāmi pēc to stāšanās likumīgā spēkā. Pēc vispārējā noteikuma tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies tā pārsūdzības iesniegšanas termiņš un tas nav pārsūdzēts.
Lai tiesu izpildītājs varētu uzsākt piespiedu izpildi, viņam nepieciešams iedot izpildu dokumentu, kas izsniegts uz tiesas sprieduma pamata. Attiecīgi izpildu rakstu pirmās instances vai apelācijas instances tiesa izraksta pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Izpildu rakstu izsniedz piedzinējam uz viņa rakstveida lūguma pamata tā tiesa, kurā tajā laikā atrodas lieta. Izņēmuma gadījumos izpildu rakstu tiesa pati nosūta izpildei pēc piekritības attiecīgajam tiesu izpildītājam. Piedzinējam pašam ir jāuzņemas iniciatīva un jāveic savu tiesību tālākā realizācija. Tomēr izpildu raksta esamība neprezumē tūlītēju izpildes procesa uzsākšanu. Ja atbildētājs labprātīgi veic ikmēneša maksājumus, nodrošinot ar tiesas spriedumu noteikto uzturlīdzekļu apmēru, piespiedu izpilde nav nepieciešama. Savukārt, ja labprātīga sprieduma izpilde tiek pārtraukta, tad piedzinējam ir tiesības griezties pie tiesu izpildītāja tiesas sprieduma piespiedu izpildei. Šī iemesla dēļ izpildu rakstam ir noteikts noilgums, t.i., termiņš, kurā var tikt iesniegts izpildu dokuments tiesas nolēmuma izpildei. Ar noilguma iestāšanos piedzinējs zaudē tiesības piespiedu kārtībā prasīt attiecīgā nolēmuma izpildi.
Izpildu dokumentu var iesniegt piespiedu izpildei 10 gadu laikā no tiesas vai tiesneša nolēmuma spēkā stāšanās dienas. Ja pēc tiesas sprieduma tiek piedzīti periodiski maksājumi, izpildu dokuments saglabā savu spēku visu periodu, uz kuru piespriesti maksājumi, bet termiņa tecējums, sākas no katra maksājuma izbeigšanās dienas.
Noilguma termiņš tiek pārtraukts, iesniedzot dokumentu izpildei vai arī daļēji labprātīgi izpildot nolēmumu. Pēc pārtraukuma termiņa norise sākas no jauna, neieskaitot laiku, kas beidzies. Ja pēc izpildu dokumenta nav izdarīta pilnīga piedziņa un tas izsniegts atpakaļ piedzinējam, jaunu termiņu dokumenta iesniegšanai skaita no dienas, kad tas izsniegts piedzinējam.
Kas veic uzturlīdzekļu piespiedu izpildi?
Tiesas spriedumus par uzturlīdzekļu piedziņu izpilda tiesu izpildītājs. Zvērināti tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un veic tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi, kā arī citas likumā noteiktās darbības.
Piedzinējam ar izpildu dokumentu ir jāgriežas pie tā tiesu izpildītāja, kurš apkalpo parādnieka dzīves, darba vai mantas atrašanās vietas noteiktās apgabaltiesas attiecīgo iecirkni. Zvērinātam tiesu izpildītājam nav tiesību atteikties pieņemt izpildu dokumentu, kas ir piekritīgs.
Informāciju par uzturlīdzekļu piedziņas lietai piekritīgiem tiesu izpildītājiem var iegūt tiesās, Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē zvanot pa telefonu 67290005, 67290006, vai interneta mājas lapā http://www.lzti.lv, kā arī Tieslietu ministrijas mājas lapā http://www.tm.gov.lv.
Vai ir jāmaksā par uzturlīdzekļu piespiedu piedziņu?
Uzturlīdzekļu piedziņas process piedzinējam ir bezmaksas. Saskaņā ar Civilprocesa likumu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu.
Kādi dokumenti ir nepieciešami dodoties pie tiesu izpildītāja?
Dodoties pie piekritīgā zvērināta tiesu izpildītāja ir nepieciešams: piedzinēja personas apliecinošs dokuments, izpildu raksts un tiesas spriedums.
Ņemot par pamatu, ka tiesu izpildītājs uzsāk izpildu darbības pēc piedzinēja rakstveida pieteikuma, zvērināta tiesu izpildītāja birojā būs nepieciešams aizpildīt pieteikuma veidlapu. Pieteikuma saturs likumā nekur netiek atrunāts, tomēr praksē ir pieņemts norādīt iesniedzamo izpildu dokumentu, piespiedu izpildes līdzekļus, uzturlīdzekļu parādu, bankas rekvizītus, kur pārskaitīt ieturēto uztura naudu, kā arī pievienojamo dokumentu sarakstu. Papildus piedzinējs var norādīt visu viņam zināmo informāciju par parādnieku, jo tas būtiski atvieglo un saīsina piedziņas procesu.
Iesniedzot izpildu dokumentu izpildē, pieteikumā obligāti ir norādāms uzturlīdzekļu parāds, kas ir radies no spriedumā noteiktās uzturlīdzekļu izmaksas dienas līdz izpildu dokumenta iesniegšanas dienai piespiedu izpildei. Zvērinātam tiesu izpildītājam nav jāapšauba piedzinēja pieteikumā norādītā uzturlīdzekļu parāda apmērs. Tomēr aprēķināt uzturlīdzekļu parādu, kuros ir norādīta piedziņas summa procentuāli no parādnieka ienākumiem, ir visai problemātiski. Normatīvajos aktos nekur netiek atrunāts, kā rīkoties attiecīgajā gadījumā. Savukārt tiek pieņemts, ja izpildu rakstā piedziņas summa tiek norādīta, piemēram, ¼ daļa no parādnieka ienākumiem un piedzinējs nezina un nekādi nevar pierādīt parādnieka ienākumus, tad tiek ņemta vērā uz to brīdi valstī noteiktā minimālā darba alga un no tās tiek aprēķināts uzturlīdzekļu ik mēnesi maksājamais apmērs. Šis jautājums nav noregulēts likumdošanā, tādejādi radot dažādus pārpratumus visām uzturlīdzekļu piedziņas procesā iesaistītajām pusēm.
Pieteikumā norādāmie piespiedu izpildes līdzekļi ir uzskaitīti Civilprocesa likuma 557.pantā, kas ir:
1. piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, tai skaitā mantu, kas atrodas pie citām personām, un bezķermeniskām lietām, tās pārdodot;
2. piedziņas vēršana uz naudu, kas parādniekam pienākas no citām personām (darba samaksu, tai pielīdzinātiem maksājumiem, citiem parādnieka ienākumiem, noguldījumiem kredītiestādēs);
3. piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu, to pārdodot;
4. citi līdzekļi, kas norādīti spriedumā.
Piedzinējs var norādīt visus piespiedu izpildes līdzekļus vai arī tikai kādu konkrētu. Ja pieteikumā tiks norādīts konkrēts piespiedu izpildes līdzeklis, tad tiesu izpildītājs ir tiesīgs piemērot tikai to. Tā rezultātā piedziņas process var būt apgrūtināts, jo tiesu izpildītāja darbības ir ierobežotas. Jo īpaši svarīgi tas ir uzturlīdzekļu piedziņas lietās gadījumos, kad uzturlīdzekļu piedziņa no parādnieka ir jāatzīst par neiespējamu. Lai izsniegtu izziņu Uzturlīdzekļu garantijas fondam, ir nepieciešams pārbaudīt parādnieka visu mantisko stāvokli. Ja uz parādnieka vārda būs reģistrēts nekustamais īpašums un pieteikumā nebūs norādes par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu, tad izziņu Uzturlīdzekļu garantijas fondam tiesu izpildītājs nebūs tiesīgs izdot. Rezultātā piedziņu uz nekustamo īpašumu tiesu izpildītājs nevarēs vērst un piedzinējs nebūs tiesīgs saņemt uztura naudu no Uzturlīdzekļu garantijas fonda.
Kā notiek piespiedu izpilde?
Tiesu izpildītājs katram saņemtajam izpildu dokumentam ieved atsevišķu izpildu lietu. Katrai lietai tiek dots numurs un norādīta lietas kategorija.
Stājoties pie izpildes, zvērināts tiesu izpildītājs nosūta parādniekam priekšlikumu nolēmumu izpildīt labprātīgi desmit dienu laikā. Ja nolēmums izpildāms nekavējoties, termiņš labprātīgai izpildei nosakāms ne īsāks par trim dienām.
Jāuzsver, ka zvērināts tiesu izpildītājs tiesas sprieduma piespiedu izpildi izdara tikai pēc tam, kad notecējis paredzētais tiesas sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.
Piespiedu izpilde var izpausties sekojošā kārtībā:
1. piedziņas vēršanā uz darba samaksu, tai pielīdzinātajiem maksājumiem un citām naudas summām;
2. piedziņas vēršanā uz kustamo mantu;
3. piedziņas vēršanā uz nekustamo īpašumu.
Civilprocesa likums nosaka piedziņas secību, kas ir jāievēro zvērinātam tiesu izpildītājam uzsākot piespiedu izpildi, prezumējot, ka piedziņa sākotnēji ir jāvērš uz parādnieka darba samaksu, tai pielīdzinātajiem maksājumiem, kā arī citām naudas summām. Tikai tad, ja piedziņas apmērs nepārsniedz to mēneša ienākumu daļu, uz kuru pēc likuma var vērst piedziņu, piedziņa ir vēršama uz parādnieka mantu, lai gan Civilprocesa 567.panta 1.daļa dod piedzinējam iespēju pašam izvēlēties piedziņas secību un piespiedu izpildes līdzekļus.
Lai varētu uzsākt piespiedu izpildi, zvērinātam tiesu izpildītājam sākotnēji ir jāpārbauda parādnieka mantiskais stāvoklis. Parādnieka mantiskā stāvokļa pārbaude tiek veikta, sūtot pieprasījumus dažādām valsts institūcijām, piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcijai, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, Valsts ieņēmumu dienestam, Zemesgrāmatai, Valsts Zemes dienestam, Uzņēmumu reģistram, Pilsonības un imigrācijas dienestam.
Informācijas pieprasīšana var tikt veikta divos veidos:
1. ielūkojoties datorizētā datu bāzē, kas ir pieejama zvērinātam tiesu izpildītājam;
2. sūtot rakstisku pieprasījumu.
Pirmais variants ir daudz efektīvāks, jo nav jātērē laiks pieprasījuma sastādīšanai, kā arī atbilde tiek saņemta uzreiz, ievērojot ekonomiskuma principu. Tomēr ne visas valsts institūcijas piedāvā šādu iespēju, kā arī ir jārēķinās ar to, ka elektronisko datu bāžu izmantošana ir maksas pakalpojums.
Katrs no šiem dienestiem sniedz zvērinātam tiesu izpildītājam svarīgu informāciju, kas paātrina sprieduma izpildi. Tomēr jārēķinās ar to, ka valsts institūciju sniegtā informācija lielākoties ir maksas pakalpojums. No vienas puses zvērināts tiesu izpildītājs nevar veikt savus amata pienākumus bez šīs informācijas, bet no otras puses piedziņas process būtiski sadārdzinās. Kā rezultātā zvērināts tiesu izpildītājs riskē ar savu mantu, jo sākotnēji izdevumus sedz tiesu izpildītājs un tikai veiksmīgas parāda piedziņas rezultātā tos sedz parādnieks. Uzturlīdzekļu piedziņas lietās piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, savukārt zvērināts tiesu izpildītājs dotē tās uz sava rēķina.
Uzsākot piespiedu izpildi, zvērināts tiesu izpildītājs sākotnēji vērš piedziņu uz darba samaksu, tai pielīdzinātajiem maksājumiem un citām naudas summām.
Civilprocesa likuma ietvaros ir dots uzskaitījums, uz ko var un uz ko nevar vērst piedziņu.
Piedziņa ir vēršama uz:
1. darba samaksu;
2. samaksu, ko parādnieks saņem par valsts civildienesta pildīšanu;
3. samaksu, ko parādnieks saņem par militārā dienesta pildīšanu;
4. mācību iestādes audzēkņa stipendiju;
5. summas zaudējumu atlīdzināšanai par personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;
6. slimības vai bezdarbnieka pabalstu.
Piedziņu nevar vērst uz:
1. atlaišanas pabalstu, uz pabalstu, ko izmaksā sakarā ar bērna piedzimšanu, kā arī uz apbedīšanas pabalstu;
2. kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības;
3. darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu;
4. sociālās palīdzības pabalstiem.
Veicot piedziņu no parādnieka ienākumiem, svarīgi ir noteikt ieturējumu apmēru. No parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem ieturējumus pēc izpildu dokumentiem izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanas uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas. Atšķirīgs ieturējumu apmērs ir veicot ieturējumus no valsts nodrošinātās pensijas, jo saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 30 procentus no pensijas.
Uzmanība jāpievērš tam, ka ieturējumu apmēru no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem aprēķina no summas, kas parādniekam jāsaņem pēc nodokļu samaksas.
Uzturlīdzekļu piedziņa tiek apgrūtināta, vēršot piedziņu uz parādnieka darba samaksu pret pašnodarbināto personu. Saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, pašnodarbinātās personas pašas aprēķina un ietur no saviem saņemtajiem ienākumiem nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kas tiem jāveic saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Civilprocesa likuma 597.panta 1.daļa nosaka, ka zvērināts tiesu izpildītājs nosūta darba devējam vai attiecīgajai juridiskajai personai rīkojumu ar norādi – izdarīt ieturējumus no parādnieka darba samaksas vai citas atlīdzības. Attiecīgajā gadījumā parādnieka darba devējs ir viņš pats, turklāt ienākumi ir epizodiski, neparedzami un tos nevar kontrolēt kāda trešā persona. Nosūtītā zvērināta tiesu izpildītāja rīkojuma izpilde paliek uz parādnieka sirdsapziņas. Kaut gan likums paredz sankcijas par rīkojuma neizpildi, pieņemtais tiesas lēmums par naudas sodu būs jāizpilda tam pašam tiesu izpildītājam pēc teritoriālās piekritības. Tādejādi zvērināts tiesu izpildītājs ir informēts par parādnieka ienākumiem, bet tajā pat laikā ir bezspēcīgs, lai no viņa ieturētu noteikto summu parāda segšanai.
Ja parādniekam ir noguldījums kredītiestādē, tiesu izpildītājs kredītiestādei dod rīkojumu noguldītos līdzekļus tiesu izpildītāja norādītajā piedzenamās summas un sprieduma izpildes izdevumu apmērā pārskaitīt tiesu izpildītāja depozīta kontā, ievērojot noteiktos ierobežojumus attiecībā uz parādnieku. Zvērināta tiesu izpildītāja rīkojums izpildāms nekavējoties.
Ja parādniekam nav nekādu ienākumu un noguldījumu kredītiestādēs, piedziņa tiek veikta uz parādnieka kustamo mantu un nekustamo īpašumu, ievērojot Civilprocesa noteikumus un ierobežojumus.
Kas notiek, ja uzturlīdzekļus piedzīt no parādnieka nav iespējams?
Gadījumā, ja uzturlīdzekļu piedziņa ir neiespējama, uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantijas fonda. Piedziņas neiespējamību konstatē tiesu izpildītājs, ja parādniekam nav līdzekļu un mantas, lai veiktu uzturlīdzekļu maksājumus, kā arī, ja parādnieks nespēj nodrošināt valstī noteikto uzturlīdzekļu apmēru pilnā apjomā. Uzturlīdzekļu piedziņas neiespējamību tiesu izpildītājs pierāda dokumentiem, kas ir izpildu lietā. Attiecīgi uzturlīdzekļu piedziņas neiespējamība ir fakts, ko konstatējis tiesu izpildītājs uz kādu noteiktu momentu. Lietas apstākļi var mainīties un piedziņa var kļūt iespējama. Tieši šis faktors rada uzturlīdzekļu piedziņu par ļoti sarežģītu procedūru, jo piedziņas procesā ar uzturlīdzekļu piedziņas neiespējamību iesaistās divas institūcijas, kas strādā paralēli viena otrai un katrai no tām rodas izdevumi, kas piedziņas procesu padara dārgāku.
Uzturlīdzekļu izmaksas pamats no Uzturlīdzekļu garantiju fonda ir tiesas spriedums par uzturlīdzekļu piedziņu un tiesu izpildītāja izsniegtā izziņa par to, ka uzturlīdzekļu piedziņa no parādnieka nav iespējama vai parādnieks tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu izpilda, nenodrošinot minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kādu, pamatojoties uz Civillikuma 179.panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets.
Izziņu zvērināts tiesu izpildītājs izsniedz, ja izpildīti šādi nosacījumi:
1. Tiesu izpildītāja lietvedībā atrodas izpildu raksts par uzturlīdzekļu piedziņu.
2. Bērns, kura uzturam piedzenami uzturlīdzekļi, nav sasniedzis pilngadību.
3. Izpildu lietā ir materiāli, kuri apliecina, ka pēdējā pusgada laikā ir veiktas šādas darbības:
3.1. veikta pārbaude Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā, vai parādniekam nav reģistrēts transportlīdzeklis;
3.2. veikta pārbaude Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūrā vai Valsts ieņēmumu dienestā par parādnieka ienākumiem;
3.3. veikta parādniekam piederošās mantas pārbaude viņa dzīvesvietā (ja, pārbaudot mantu dzīvesvietā, konstatēts, ka parādnieks tur nedzīvo, jāveic parādnieka deklarētās dzīvesvietas pārbaude Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistrā);
3.4. izdarīts pieprasījums Valsts Zemes dienestam un Zemesgrāmatu departamentam par parādniekam piederošiem nekustamiem īpašumiem;
4. veicot visas iepriekšminētās darbības, nav bijusi iespējama uzturlīdzekļu piedziņa vai arī uzturlīdzekļi tiek piedzīti mazākā apmērā, nekā noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr.348 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”.
Izziņa tiek izsniegta brīvā formā, adresējot to piedzinējam ar norādi, ka tā izdota iesniegšanai Uzturlīdzekļu garantijas fondā. Izziņā tiek norādīts parādnieka vārds, uzvārds, personas kods un pēdējā zināmā dzīvesvieta, kā arī tas, vai uzturlīdzekļu piedziņa ir neiespējama, vai parādnieks nespēj nodrošināt valstī noteikto uzturlīdzekļu minimālo apmēru. Uzturlīdzekļu garantijas fonda un tiesu izpildītāju savstarpējās sadarbības rezultātā tiek panākta vienošanās par vienotas izsniedzamās izziņas formas izstrādi.
Uzturlīdzekļu garantiju fonds nodrošina:
1. Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru pie nosacījuma, ka tiesas spriedumā noteikts minimālais uzturlīdzekļu apmērs vai vairāk par to. Veidojoties uzturlīdzekļu parādam, piedzinējam ir jāgriežas pie tiesu izpildītāja par atlikušā parāda piedziņu. Uzturlīdzekļu garantiju fonds nesedz uzturlīdzekļus bērnam, kas nesen uzkrājušies, piespriesti ar tiesas spriedumu un nav samaksāti.
2. Tiesas spriedumā noteikto uzturlīdzekļu apmēru, ja spriedumā noteikts zem valstī noteiktā minimālā apmēra. Saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 8.panta 2.daļu, ja tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu izpilde Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir atzīta par neiespējamu vai ja parādnieks tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu pilda apmērā, kas ir mazāks par Civillikuma 179.panta piektajā daļā noteikto, Fonda administrācija, pamatojoties uz iesniedzēja rakstveida iesniegumu un tam pievienotajiem dokumentiem, izmaksā iesniedzējam no Fonda līdzekļiem uzturlīdzekļus par katru bērnu tādā apmērā, kādu, pamatojoties uz Civillikuma 179.panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets, bet ne vairāk par tiesas nolēmumā noteikto. Lai saņemtu Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, piedzinējam atkārtoti jāgriežas tiesā par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu. Un viss piedziņas process sākas no jauna. Piedzinējam ar izpildu rakstu ir jāgriežas pie tiesu izpildītāja, kuram atkārtoti jāpārbauda piedzinēja mantiskais stāvoklis un piedziņas neiespējamības gadījumā jāizsniedz izziņa iesniegšanai Uzturlīdzekļu garantijas fondam.
Pamats uzturlīdzekļu piedziņai ir tiesas spriedums. Ja tiesas spriedumā tiek noteikts, ka parādniekam ir jānodrošina bērns ar uzturlīdzekļiem noteiktā apmērā, tad gan tiesu izpildītājam, gan Uzturlīdzekļu garantijas fondam ir jāpilda tiesas spriedums. Lai arī lietas faktiskie apstākļi var mainīties un tiesas spriedumā noteiktais uzturlīdzekļu apmērs ir pārāk mazs un neatbilst mūsdienu apstākļiem, ar uzturlīdzekļu piedziņu saistītām valsts institūcijām nav tiesību pārkāpt tiesas noteikto. Tieši šis ir tas faktors, kas sarežģī uzturlīdzekļu piedziņas procesu. Tāpēc piedzinējam ir atkārtoti jāgriežas tiesā par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu.
Laika periodā, kad uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantijas fonda, tiesu izpildītāja pienākums ir ne retāk kā reizi pusgadā veikt atkārtotu parādnieka mantiskā stāvokļa un ienākumu pārbaudi. Civilprocesa likuma 565.panta 6.daļa uzliek tiesu izpildītājiem par pienākumu bez atlīdzības reizi sešos mēnešos veikt darbietilpīgu un dārgu parādnieka mantiskā stāvokļa pārbaudi, lai veiktu piedziņu Uzturlīdzekļu garantiju fonda labā. Šāda pārbaude vairumā gadījumu ir neefektīva, jo pārbaudīti tiek tikai noteikti reģistri un kustamā manta dzīvesvietā. Tā ir nelietderīga, jo vairumā gadījumu sešu mēnešu laikā parādnieks nekļūst no maksātnespējīgas personas par maksātspējīgu. Turklāt tā ir nesamērīga, jo, lai konstatētu, ka maksātnespējīgais parādnieks sešu mēnešu laikā nav iegādājies nekustamo īpašumu vai automašīnu, pārbaudes veic gan zvērināts tiesu izpildītājs, gan Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, vienlaikus tērējot gan valsts budžeta līdzekļus, gan zvērināta tiesu izpildītāja personīgos resursus.1
Pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes aprēķiniem viena uzturlīdzekļu parādnieka mantiskā stāvokļa pārbaude izmaksā aptuveni Ls 48.00.
No izziņas izsniegšanas brīža tiesu izpildītājam ir tiesības izsniegt izpildu rakstu piedzinējam tikai tad, ja ir saņemts apliecinājums no fonda administrācijas par prasījumu neesamību pret parādnieku. Ja arī piedzinējs vēlas izņemt izpildu rakstu, tad to ir iespējams izdarīt tikai tad, kad tiks segti Uzturlīdzekļu garantijas fonda prasījumi pilnā apmērā.
Ja parādnieks spēj nodrošināt savam nepilngadīgajam bērnam uzturlīdzekļus spriedumā noteiktā apmērā, tiesu izpildītājs sastāda un nosūta lūgumu Uzturlīdzekļu garantijas fondam par uzturlīdzekļu izmaksāšanas pārtraukšanu. Minētais lūgums tiek izskatīts, pārbaudot tiesisko pamatu uzturlīdzekļu izmaksu pārtraukšanai, un tiek pieņemts lēmums par uzturlīdzekļu izmaksu izbeigšanu. Attiecīgajā gadījumā problēmas zvērināta tiesu izpildītāja darbībā sagādā tas, kādam jābūt pamatojumam, lai pārtrauktu izmaksas no Uzturlīdzekļu garantijas fonda. Spēja nodrošināt uzturlīdzekļus ir visai nenoteikta un vispārīga. Ja parādnieks uz konkrēto brīdi strādā un maksā ar tiesas spriedumu uzliktos ik mēneša maksājumus, tiesu izpildītājam ir jālūdz Fondam pārtraukt izmaksas. Tomēr pārliecības par to, ka parādnieks pēc dažiem mēnešiem nepārtrauks maksājumus, nav. Un visa garā procedūra ir jāsāk no jauna. Parādnieka ļaunprātības rezultātā cieš viņa bērni, kā arī nelietderīgi tiek izlietots institūciju darbs un to materiālais ieguldījums.
Uzturlīdzekļu izmaksas no Uzturlīdzekļu garantijas fonda tiek pārtrauktas līdz ar bērna pilngadības sasniegšanu. Bērna pilngadība ir beigu punkts līdzekļu izmaksai. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu, uzturlīdzekļi bērnam ir jānodrošina līdz 24 gadu vecumam, ja viņš mācās dienas nodaļā un nespēj pats sevi apgādāt. Attiecīgi valsts neatbild par pilngadīgajiem, bet pilsoņiem, kas paši nespēj sevi apgādāt un kuri vēlas iegūt zināšanas. Dotācija no valsts puses šajā gadījumā ir liegta, kā arī valsts nepiedāvā nekādus citus variantus viņu pabalstam. Savukārt šeit var rasties arī pavisam cita veida problēma. Par pilngadīgu var tikt atzīta persona, kura vēl nav sasniegusi 18 gadu vecumu, ar tiesas lēmumu saskaņā ar Civillikuma 219 – 221 pantiem. Šis stāvoklis var tikt izmantots ļaunprātīgi, vai arī rasties aiz piedzinēja nolaidības, jo likumā nav ieviesta kārtība, ka tiesām būtu obligāti jāpaziņo par pilngadības iestāšanos Uzturlīdzekļu garantijas fondam. Fondam pašam ir rūpīgi jāseko, vai izmaksāto līdzekļu pamats vēl pastāv.
Nākotnes vīzijas
Tieslietu ministrijas speciālisti ir izstrādājuši koncepciju zvērinātu tiesu izpildītāju darbības uzlabošanai. Koncepcijas ietvaros tiek apzinātas ar uzturlīdzekļu piedziņu saistītās problēmas tiesu izpildītāju darbībā un tiek meklēti risinājumi.
Lai atrisinātu iepriekšminētās problēmas, rasti vairāki risinājumi – gan patstāvīgi īstenojami, gan arī tādi, kuri saistīti ar vairākām kompleksi īstenojamām darbībām vienlaikus.
Lai uzlabotu piedziņas sistēmu Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā, Tieslietu ministrija atbalsta mainīt šobrīd spēkā esošo piedziņas mehānismu, piedziņas procesā zvērinātu tiesu izpildītāju iesaistot vienīgi tad, kad parādniekam ir konstatēta manta vai ienākumi, uz kuriem vērst piedziņu. Nepieciešamais valsts budžeta līdzekļu apmērs šī varianta ieviešanai 2010. gadā būtu Ls 324 089.
Uzturlīdzekļu piedziņas uzlabošanas nolūkā tiek veidotas darba grupas normatīvo aktu grozījumu izstrādei, kā arī darba grupas ietvaros notiek pastāvīga sadarbība ar Uzturlīdzekļu garantijas fondu. Savstarpējā sadarbība ļauj sekmīgāk noteikt radušās problēmas un pieņemt šo problēmu pieņemamākos risinājumus.
1 Spore A. Pretrunas tiesību normās rada problēmas izpildu procesam. - Jurista Vārds - 26.09.2006. Nr.38.
