Darba devējs novērtē un vajadzības gadījumā izmēra un/vai aprēķina to elektromagnētisko lauku līmeņus, kuri iedarbojas uz nodarbinātajiem. Novērtēšanu, mērīšanu un aprēķinus viņš veic saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 5.septembra noteikumiem Nr.745 „Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē”. Šie noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 30.aprīli (to nosaka 2007.gada 18.decembra MK noteikumi nr.920 „Grozījums MK 2006.gada 5.septembra noteikumos nr.745 „Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē””).
Jāpiebilst, ka Eiropas Komisija (EK) sākusi pētījumu par direktīvas ietekmi uz medicīniskajām procedūrām un tādēļ ierosinājusi atlikt direktīvas pieņemšanas termiņu līdz 2012.gada 30.aprīlim. Tiklīdz EK priekšlikumu atbalstīs Eiropas Savienības (ES) padomē, arī Latvijā noteikumu spēkā stāšanās termiņu vēlreiz pagarinās līdz ES Padomes noteiktajam termiņam.
Elektromagnētiskie lauki, to klasifikācija un izplatība
Mūsu apkārtnē ir dažādi elektromagnētiskie lauki (EML) – gaisma, ultravioletais un infrasarkanais starojums, zemes pastāvīgie un mainīgie magnētiskie lauki, dažādi kosmiskās izcelsmes magnētiskie lauki un virkne citu parādību.
Parasti cilvēks elektromagnētisko starojumu ar saviem maņu orgāniem neuztver, izņemot tā optisko diapazonu - gaismu, daļēji - ultravioletos (UV) un infrasarkanos (IS) viļņus.
Aplūkojot 1.attēlu, redzams, ka elektromagnētiskie viļņi aptver ļoti plašu elektromagnētisko svārstību spektru. Elektromagnētiskās svārstības no 0 līdz 1020 Hz izmanto visdažādākajās tehnikas nozarēs.
1.att. Elektromagnētisko viļņu spektra diagramma
Rtg – rentgena viļņi; UV – ultravioletie viļņi; RG – redzamā gaisma; IS – infrasarkanais starojums; MV – mikroviļņi; TV – televīzijas viļņi; Radio – radioviļņi; ZF – zemās un ekstremālās frekvences viļņi
Papildus dabiskas izcelsmes EML, kuru iedarbībai cilvēce ir bijusi pakļauta vienmēr, pēdējo 100 gadu laikā līdz ar elektroenerģijas izmantošanu arvien vairāk parādās tehnoloģiskas izcelsmes EML, kuru avotu skaitam ir tendence palielināties.
Bieži izskan doma par apkārtējās un darba vides piesārņojumu ar elektromagnētisko starojumu vai t.s. „elektromagnētisko smogu”. Visur, kur ir elektrība un izmanto elektriskās iekārtas un ierīces, rodas elektriskais un magnētiskais lauks. Ja pa vadu plūst elektriskā strāva, šī strāva rada elektrisko lauku un magnētisko lauku.
EML starojums ir kopējā elektromagnētiskā spektra daļa, kurā ir gan zemfrekvences EML, gan arī augstfrekvences lauki. Starojuma kvantu raksturs īpaši aktuāls kļūst, pieaugot enerģijām, t.i., jonizējošā starojuma apgabalā.
Cilvēka ķermenī tas ir apmēram 100 reizes mazāks nekā vakuumā, tātad arī viļņu garums cilvēka ķermenī pie noteiktas frekvences ir aptuveni 100 reižu mazāks.
No veselības aizsardzības viedokļa darba higiēnas praksē, lai atvieglotu dažādu frekvenču EML iedarbības uz organismu efektivitātes noteikšanu un higiēnas normu ievērošanu, EML spektru iedala vienkāršāk:
- zemfrekvences (ZF) diapazons 0 Hz-30 kHz;
- augstfrekvences (AF) diapazons 30 kHz-300 GHz (t.sk. arī mikroviļņu diapazons (MF) 30 - 300 GHz).
Elektromagnētisko lauku avoti un riskantās darba vietas
Uz cilvēku, pirmkārt, iedarbojas dabiskais EML. Dabiskā EML avoti ir zemes lauks, pastāvīgs elektriskais un magnētiskais lauks, radioviļņi, kurus ģenerē saule, galaktika u.c. kosmiskie avoti.
Ģeomagnētiskais lauks sastāv no pamata – pastāvīgā un mainīgā lauka. Pastāvīgo magnētisko lauku rada Zemes kodola iekšienē notiekošie procesi. Tas orientēts atbilstoši Zemes magnētiskiem poliem, kas nesakrīt ar ģeogrāfiskajiem poliem. Ģeomagnētiskā lauka spriegums samazinās virzienā uz magnētisko ekvatoru. Mainīgie magnētiskie lauki ir nepastāvīgi, tie var mainīties plašā diapazonā un radīt t.s. “magnētiskās vētras”.
Antropogēnie (cilvēka radītie) pastāvīgo elektrisko un magnētisko lauku avoti ir:
- elektroinstalācija un pārvade ar to elementiem; dažāda pielietojuma elektroierīces;
- elektrotransports; sakaru tehnika – gan datori, gan telefoni u.c.;
- rūpnieciskie procesi (galvanika, metālliešana, metālu rafinēšana, elektromagnēti u.c.);
- medicīnā lietojamās diagnostiskās iekārtas, piemēram, kodola magnētiskās rezonanses iekārtas, spektroskopija.
Antropogēnie mainīgo elektrisko un magnētisko lauku avoti ir:
- avoti, kas ģenerē ļoti zemas frekvences starojumu diapazonā no 0 Hz - 30 kHz (elektropārvades līnijas, transformatoru apakšstacijas, elektrostacijas, dažādas kabeļsistēmas, elektroinstalācija, mājas un biroju elektroniskā tehnika, elektrodzelzceļš un elektrotransports);
- avoti, kas ģenerē starojumu diapazonā no 30 kHz - 300 GHz, iekļaujot mikroviļņus diapazonā no 300 MHz – 300 GHz (dažādi raidītāji, medicīniskās iekārtas, mikroviļņu krāsnis, datoru monitori, televizori u.c.).
Daudzās tautsaimniecības nozarēs nodarbinātie saskaras ar EML starojumu - informatīvo tehnoloģiju jomā, elektroindustrijā, metalurģijā un metālapstrādē, tekstila un vieglajā rūpniecībā, būvniecības industrijā, kokapstrādē, medicīnā, pārtikas rūpniecībā un arī mājsaimniecībā.
Šo profesiju nodarbinātie var būt ilgstoši un regulāri pakļauti EML iedarbības riskam darba procesā (elektrostaciju apkalpes, elektrības pārvades līniju, elektrības industrijas nodarbinātie, vilcienu, trolejbusu un tramvaju vadītāji, metinātāji, informatīvo sakaru līdzekļu lietotāji un remontētāji u.c.).
Telpās magnētisko lauku rada arī televizori, radioaparāti, ledusskapji, elektriskās plītis un krāsnis, elektriskie aparāti, matu žāvētāji (fēni), elektrības vadi u.c. Praktiski visu elektroierīču elektriskā lauka intensitāte 0,5 m attālumā nepārsniedz dažus desmitus V/m, tātad tas ir mazāks par 500 V/m.
EML radīto risku darba devējs novērtē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtību ne retāk kā reizi gadā.
Riska novērtējumā norāda nākamo EML mērījumu laiku:
- ja mērījuma rezultāti ir no 80% līdz 100% no ekspozīcijas darbības vērtības, nākamo mērījumu veic pēc trijiem gadiem;
- ja mērījumu rezultāti ir ekspozīcijas darbības vērtības lielumā vai pārsniedz to, nākamo mērījumu veic katru gadu.
EML mērījumus, izmantojot noteiktajā kārtībā verificētu mēraparatūru, kas atbilstoši ražotāja lietošanas instrukcijai ir piemērota nepieciešamo EML mērījumu veikšanai, veic personas ar atbilstošu kvalifikāciju mērījumu veikšanai.
Tipiskie elektriskā lauka avoti – Dabiskais fons 50 Hz maiņstrāvai: 0,0001V/m (norma 10V/m); tuvu TV ekrānam: 20 kV/m; zem 330 kV elektropārvades līnijām: 4,02 – 6,24 kV/m; zem 110 kV elektropārvades līnijām: 3,6kV/m (norma saskaņā ar Energostandartu LEK025 ir 30kV/m – apkalpojošam personālam atļauts atrasties 2,7 stundas, bet norma 5 kV/m – apkalpojošam personālam atļauts atrasties 8 stundas).
Tipiskais magnētiskais lauks – Dabiskais fons 50 Hz maiņstrāvai: 0,00001µT (norma 0,5µT); zem 330 kV elektropārvades līnijām: 4,61 – 8,91 µT (norma 0,5 µT); zem 110 kV elektropārvades līnijām: 1,87 µT (norma 0,5 µT).
2.att. Strāvas blīvums ķermeņa daļās
Ķermeņa virsmā un iekšienē radītās strāvas lielumu ietekmē ķermeņa forma un lielums. Pie zināma pieliktā elektriskā lauka stipruma (2.attēls), lauka stiprums ķermenī ievērojami atšķiras. Tā 10 kV/m stiprs elektriskais lauks var palielināties cilvēka galvas apvidū 18 reizes, bet apakšējo ekstremitāšu rajonā tas ir ievērojami pazemināts.
Saskaņā ar normām frekvenču joslā 4-1000 Hz norma ir 10 mA/m2.
Kā izsargāties no elektromagnētiskā starojuma
Dzīvojamo māju telpās EML rada sadzīves u.c. tehnika, elektroinstalācijas vadi un kabeļi u.c. Šo sadzīves elektropiederumu magnētiskā lauka indukcija 30 cm attālumā samazinās 10 – 80 reizes. EML intensitāte pie 50 Hz maiņstrāvas galvenokārt ir saistīta ar vados plūstošo strāvu un, pieaugot attālumam no vadītāja, pa kuru plūst strāva, krītas proporcionāli reizinātājam:
- 1/r2 – dubults elektriskās strāvas vads;
- 1/r3 – elektromotori, spoles, transformatori.
EML normas ir noteiktas darba vietām ar 8 stundu darba laiku dienā. Tā, piemēram, magnētiskās indukcijas pieļaujamā norma 50 Hz maiņstrāvai ir 0,5 µT.
Apskatot dažādus sadzīves elektropiederumus un veicot testēšanas mērījumus, noteikts, ka elektromagnētiskā indukcija netiek pārsniegta 30 cm attālumā jebkuram datoram, gludeklim, elektriskai plītij, nelielas jaudas veļas mašīnai, krāsainam televizoram, matu žāvētājam, bārdas skujamam aparātam. Putekļu sūcējam un radioaparātam šim attālumam līdz ierīcei jābūt 40 – 50 cm robežās. Šajā jomā pagaidām nav veikti pietiekami zinātniskie pētījumi, ja sadzīves elektropiederumus izmanto īslaicīgi. Šādas normas ir noteiktas uz atsevišķiem citiem riska faktoriem, piemēram, pieļaujamam trokšņa līmenim, iedarbojoties īsāku laika sprīdi:
- 90 dB(A) pieļauts uzturēties 4 stundas;
- 96 dB(A) pieļauts uzturēties 1 stundu;
- 104 dB(A) pieļauts uzturēties 10 minūtes.
Secinājumi: Lai novērstu vai samazinātu EML iedarbības risku, lietojot sadzīves elektropiederumus, vajag samazināt to iedarbības ilgumu (nepārtrauktas pielietošanas ilgumu) un intensitātes samazinājumu, atrodoties noteiktā attālumā 30 – 50 cm no tiem.
Atšķirībā no sadzīves elektropiederumiem darba vietā ražošanas apstākļos ir daudz lielāks EML iedarbības risks un nepieciešami dažādi aizsardzības līdzekļi:
- darba aizsardzības apģērbs pret elektromagnētisko starojumu no 80 MHz līdz 1 GHz;
- speciāls materiāls aizsardzībai pret EML starojumu;
- speciālas brilles acu aizsardzībai.
Uzraudzība un kontrole
Lai pēc iespējas ātrāk konstatētu EML radītos veselības traucējumus, darba devēja pienākums ir nodrošināt obligātās veselības pārbaudes strādājošajiem, kuri pakļauti EML starojumam. Turklāt darba devējam jānodrošina ārstniecības speciālistu iepazīstināšana arī ar riska novērtējuma rezultātiem.
EML mērījumus var veikt kompetentas institūcijas, atbilstoši speciālisti, akreditētas laboratorijas, ES akreditētas institūcijas, darba aizsardzības speciālisti un citas personas ar piemērotu kvalifikāciju mērījumu veikšanai. Mērījumus veic, izmantojot verificētu mēraparatūru.
Par MK 2006.gada 5.septembra noteikumu Nr.745 „Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē” kontroli un uzraudzību ir atbildīga Valsts darba inspekcija.
