15. janvārī par cenu iespējamo ietekmi uz tautsaimniecību diskutēja SPRK sanāksmē. Projektā paredzētais tarifu pieaugums dažādām kategorijām ir aptuveni 20% - 40%. Pārstāvis no "Valmieras stikla šķiedras", kas ir viens no "Latvenergo" lielākajiem klientiem, izteicās, ka tuvākā nākotnē uzņēmums varētu apsvērt iespēju pirkt enerģiju no Igaunijas, jo tur ir lētāk, turpretī "Latvenergo" pastāvēja uz to, ka cenas ir adekvātas un dažu klientu zaudēšana būtiskas izmaiņas uzņēmumam un tautsaimniecībai neradīs.
„Latvenergo” argumenti un fakti
„Latvenergo” savu rīcību pamato ar straujo importa elektroenerģijas cenu paaugstināšanos šā gada sākumā. Šā brīža analīze liecina, ka nepieciešamās importējamās elektroenerģijas iegādei cenas pieaugums 2008. gadā būs 50%, salīdzinot ar 2007. gadu. Sadārdzinājumu nosaka arī dabas gāzes cenas, kā arī infrastruktūras sistēmas pakalpojumu izmaksas.
Kā zināms, Latvija ir energodeficīta valsts, tādēļ AS “Latvenergo” ik gadu aptuveni trešdaļu no klientiem nepieciešamās enerģijas importē no Lietuvas, Igaunijas, Krievijas. 2007. gada nogalē elektroenerģijas piegādātāji pārskatīja līgumus, paaugstinot importējamās elektroenerģijas cenu, skaidro A. Siksnis.
Sākoties Baltijas valstu un Krievijas aktīvai darbībai elektroenerģijas tirgū, arvien vairāk tuvinās Skandināvijas un Baltijas tirgus, jo ir iespējami tirdzniecības darījumi caur Skandināvijas elektroenerģijas biržu „Nord Pool Spot”. Biržā atspoguļojas katra elektrības ražotāja piedāvātā elektrības cena, tajā skaitā – izmaksu apjoms, ko kopējā cenā veido CO² kvotu iegādes līdzekļi.
CO² emisiju kvotu cena 2007. gadā bija salīdzinoši zema (vidēji ap 0,7 EUR par kvotu), taču ar 2008. gada 1. janvāri sākās Eiropas Savienības (ES) CO² emisijas tirdzniecības otrā fāze un CO² emisijas kvotu cenas jau šobrīd sasniegušas aptuveni 23.5 EUR par kvotu. Puse no Baltijā saražotās elektroenerģijas tiek ģenerēta siltumelektrostacijās, kas izmanto fosilo kurināmo (degakmeni, mazutu, dabas gāzi), tāpēc CO² emisiju kvotu cena būtiski ietekmē elektroenerģijas ražošanas izmaksas.
Minēto labojumu dēļ elektroenerģijas tarifu projekts paredz vidēji 37,6% lielu tarifu pieaugumu (iepriekš paredzēto 28% vietā), t.i., iedzīvotājiem elektroenerģijas cena pieaugs par 2 santīmiem jeb no 5,1 līdz 7,1 santīmiem par kilovatstundu (kWh). Tas nozīmē, ka vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju ikmēneša elektrības rēķina pieaugums mēnesī būs ne vairāk kā lats un 69 santīmi, apgalvo „Latvenergo”. Arī pēc minētajām izmaiņām elektroenerģijas tarifs iedzīvotājiem tāpat kā līdz šim būs viens no zemākajiem Eiropā.
Patērētāju viedoklis
Tekla Žabova, Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas (LPIAA) padomes priekšsēdētāja, portālam LV.LV norāda, ka patērētājiem nav skaidrots un patērētāji nesaprot, kāpēc tik straujš kāpums. Piemēram, Igaunijā enerģija ir lētāka. Sākumā bija runa par 25%, tagad – jau 37%.
"Pārrunās pie Regulatora runāja tikai par vajadzību tarifu paaugstināt. Valstī notiek sacensība, kurš vairāk ko var pacelt. Tik straujš tarifu kāpums cels inflāciju neiedomājamos kalngalos – sadārdzināsies pārtika, siltums utt., jo elektroenerģiju mēs izmantojam visdažādākajos veidos. Vai valsts un kāds ekonomists to var pamatot?
SPRK sanāksmē izskanēja, ka elektroenerģijas ražošanu sadārdzina tas, ka „Latvenergo” jāpērk CO² emisijas kvotas. Taču man nav skaidrs, kāpēc sākumā, kad iestājāmies Eiropas Savienībā, runāja, ka mēs pārdosim šīs kvotas, šos izmešus un tā pelnīsim, bet tagad pēkšņi – mēs tās pērkam no Ziemeļvalstīm?! Kad jautāju, atbilde bija – jautājiet Vides ministrijai! Tāpat neskaidrs ir, kāpēc „Latvenergo” 22 miljonus latu iegulda „Liepājas metalurgā”? Ja es negūstu labumu no šī uzņēmuma, ja mums valstī nav rūdas ieguves, kāpēc tur jāiegulda līdzekļi?
Valsts nevar pastāvēt, ja mēs tikai prasām paaugstināt. Visam jābūt sabalansētam,” uzskata T. Žabova.
Valstij nepieciešamas jaunas jaudas
Lai mazinātu atkarību no elektroenerģijas importa, šobrīd tiek domāts par jaunu bāzes jaudu elektrostaciju būvniecību Latvijā, par enerģijas ražošanas resursu palielināšanu, izmantojot dabasgāzi, kā arī ogles un biomasu.
9. janvārī tiekoties, jaunu jaudu izbūves nepieciešamību Latvijā apsprieda Ministru prezidents Ivars Godmanis un ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs.
