Muzeja ideja
Balvu iedibinājis Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) sadarbībā ar SIA „Alfor”, kas jau agrāk atbalstījusi atsevišķus laikmetīgās vizuālās mākslas pasākumus. Tā pērnā gada nogalē ar „Alfor” atbalstu tika atklāts vērienīgs projekts – izstāde „Candy Bomber/Našķu bumba. Jaunie Latvijas glezniecībā”, kuru interesenti vēl var aplūkot Mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls” līdz 27.janvārim.
Jaundibinātā balva apzināti nosaukta latviešu glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša vārdā: viņš ir ne tikai izcils sava laika mākslinieks, bet arī mākslas pedagogs, kas guvis atzinību gan Latvijā, gan visā pasaulē.
Pagājušajā gadā no 24.marta līdz 20.maijam Romā, Itālijas prezidenta pilī Palazzo del Quirinale norisinājās izstāde "Eiropas mākslas meistardarbi: 27 ES dalībvalstis svin Romas līguma 50. gadadienu", kurā Latviju pārstāvēja LNMM ar Vilhelma Purvīša gleznu "Ziema" (ap 1910).
Balvas piešķiršana
Balva būs saikne starp klasiskām, stabilām vērtībām un mainīgām, mūsdienīgām norisēm, uzskata LNMM direktore Māra Lāce. "Savā laikā jau pastāvējušas balvas vizuālajā mākslā, bet dažādu, ne pārāk labvēlīgu, apstākļu dēļ to piešķiršana tika pārtraukta. Kopā ar kolēģi Elitu Ansoni mēs vairākus gadus domājām par balvas izveidi, nu varam paziņot, ka šāda balva ir nodibināta."
V.Purvīša balvu pasniegs vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kura būs ieguvusi augstāko ekspertu un īpaši izveidotas žūrijas vērtējumu, un tas notiks speciālā pasākumā. Balvas piešķiršanu organizēs LNMM kopā ar muzeja patronu – SIA „Alfor”. Šā gada 9.janvārī, parakstot nodomu protokolu, puses vienojās par 10 gadu sadarbību un līdzekļu piesaisti piecām balvām.
Vienas balvas lielums ir 20 tūkstoši latu (ieskaitot nodokļus), un balvu piešķirs reizi divos gados. Līdz šim tā ir lielākā balva vizuālajā mākslā Latvijā.
Darbu vērtēšana
Projektus, izstādes un mākslas notikumus balvas piešķiršanai izvirzīs īpaši izveidota, septiņu neatkarīgu ekspertu grupa, kas ik pēc trim mēnešiem vērtēs Latvijas mākslinieku sniegumu gan Latvijā, gan ārpus Latvijas robežām.
2008.gada ekspertu darba grupā strādās Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, Laikmetīgās mākslas centra speciāliste Ieva Astahovska, filozofs Artis Svece, LNMM speciāliste Elita Ansone, žurnāla „Fotokvartāls” galvenā redaktore Alise Tīfentāle, Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe. Šobrīd tiek meklēts vēl viens eksperts, kas varētu būt ar mākslas norisēm saistīts cilvēks no Liepājas.
Žūrijā piedalīsies Latvijas Republikas kultūras ministre Helēna Demakova, LNMM direktore Māra Lāce, SIA „Alfor” valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns, žurnāla „Studija” galvenā redaktore Laima Slava, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Eduards Kalniņš un Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs.
Divu gadu laikā balsojot, neatkarīgie eksperti nonāks līdz astoņiem balvas pretendentiem, kuriem izstāžu zālē „Arsenāls” būs izstāde. Tad sniegumu vērtēs žūrija un no astoņiem māksliniekiem balvas saņemšanai izvēlēsies vienu. Jau šā gada nogalē eksperti nosauks pirmās V.Purvīša balvas finālistus.
Mecenātisms kultūrā
LV.LV: Kā vērtējat balvas nodibināšanu Latvijas kultūrā?
 Foto: Māris Kaparkalējs, LV |
Helēna Demakova, Latvijas Republikas kultūras ministre: „Tas apliecina, ka 2008.gads kultūrā sācies ļoti labi. Tā ir jauna un ļoti svarīga iniciatīva. Mēs redzam, ka aizvien vairāk privātas naudas ienāk kultūrā, neraugoties uz to, ka šoreiz tā ir Nacionālā mākslas muzeja iniciatīva. Tā ir lielākā balva kultūrā, kāda jelkad tikusi piešķirta.”
 Foto: Inga Kundziņa, A.F.I. |
Māra Lāce, LNMM direktore: „Šis brīdis iezīmē būtisku pavērsienu Latvijas vizuālajā mākslā un apliecina privātā biznesa mērķtiecīgu iesaistīšanos kultūras dzīvē. Latvijas mākslas kopainā tas ir jaunums, taču Eiropā un citviet pasaulē šāda prakse ir aprobēta un vispāratzīta.”
 Foto: Inga Kundziņa, A.F.I. |
Jānis Zuzāns, SIA „Alfor” valdes priekšsēdētājs: „Latvijas mākslā ir virkne oriģinālu, neparastu un līdz šim neatklātu parādību un norišu, kuras netiek atbilstoši novērtētas. Turklāt Latvijas mākslinieku dzīve ir diezgan noslēgta, ir maz iespēju sanākt kopā. Ceru, ka jaundibinātā balva dos iespēju sekot līdzi aktuālām Latvijas mākslas tendencēm un nozīmīgiem notikumiem, stimulēs mākslinieku kopānākšanu un radīs veselīgu konkurenci mākslinieku vidū.”
Ziemas un agrā pavasara Meistars
Pazīstamā ainavista Vilhelma Purvīša (1872-1945) vārds Latvijas mākslas vēsturē un plašākas sabiedrības apziņā ir kļuvis par nacionālās identitātes zīmi un asociējas ar gleznotāja radīto Latvijas ainavu.
Vilhelms Purvītis ir viens no latviešu nacionālās mākslas skolas dibinātājiem un nacionālās ainavu glezniecības pamatlicējs. Ainavas lielmeistars ir viena no visu laiku nozīmīgākajām personībām Latvijas kultūrā un mākslas dzīvē – Rīgas pilsētas mākslas skolas direktors, pēc neatkarīgās valsts proklamēšanas – Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājs un pirmais rektors, ilggadējs Dabasskatu meistardarbnīcas vadītājs, Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktors un latviešu mākslas kolekcijas veidotājs, bet laikā starp Pirmo un Otro pasaules karu - valsts rīkoto reprezentatīvo Latvijas mākslas izstāžu ārzemēs ģenerālkomisārs.
Vilhelma Purvīša autoritāte, pedagoģiskā darbība un mākslas darbu stilistika atstājusi ietekmi uz vairākām latviešu mākslinieku paaudzēm. Latvijas mākslas klasiķa ieguldījums 1938.gadā novērtēts ar Tēvzemes balvu.
19. – 20.gs. mijā viņš pacēla latviešu profesionālo glezniecību līdz Eiropas mākslas līmenim, iegūstot starptautisku atzinību ar sniegotiem ziemas un agra pavasara skatiem. Izceldamies kā meistarīgs sniega tēlotājs, mākslinieks tolaik iesaistījās ainavas žanra pārveidošanā Ziemeļeiropā.
Pēc Pēterburgas Mākslas akadēmijas beigšanas Vilhelma Purvīša mākslinieciskajā rokrakstā akadēmiskās un reālistiskās tradīcijas savienojās ar laikmetīgiem mākslas impulsiem – noskaņu ainavām impresionisma, jūgendstila, postimpresionisma stilā.
Vilhelma Purvīša darbiem raksturīga gleznieciska elegance, telpisks vēriens, apgaismojuma un mākslinieciskā ritma vienotība.
LV.LV: Ar ko jūs uzrunā Vilhelms Purvītis?
J.Zuzāns: "Ar saviem sniegiem, pirmkārt. Purvītis ir labākais sniega meistars Eiropā. Vēl arī agrie pavasari... Krāsu zieds. Pirmā perioda darbi man patīk vislabāk."
H.Demakova: "Man liekas, nav cilvēka šai pasaulē, kuram nebūtu tuva šī māksla. Raugoties mūsu dabā, domāju, ja tā atspoguļota Purvīša gleznās, tad Purvīša gleznas ietekmējušas manu dabas uztveri."
M.Lāce: "Mani piesaista Purvīša personība. Viņš bija ļoti gudrs kultūrpolitiķis un tai pašā laikā tā kā neviens spēja parādīt Latvijas dabu."
