Latvijā vispirms to sāka piemērot darījumos ar kokmateriāliem, pēc tam metāllūžņu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem. Ar 2011.gada 8.decembra grozījumiem likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, kas stājās spēkā šā gada 1.janvārī, šo iespēju iekļāva arī būvniecībā.

Viens no iemesliem reversā PVN ieviešanai ir iespējamās krāpniecības novēršana.
Finanšu ministrija, pagājušogad pamatojot grozījumu nepieciešamību, norādīja: pašreiz būvniecības pakalpojumiem, kā arī metāllūžņu piegādei un ar to saistītajiem pakalpojumiem, pievienotās vērtības nodokli piemēro likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” vispārīgajā kārtībā. Tas nozīmē, ka par minētajiem darījumiem PVN valsts budžetā maksā preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs.

Kā liecina statistikas dati, gan būvniecības nozarē, gan metāllūžņu tirgū darbojas arī negodīgi komersanti, kuri īslaicīgi iesaistās  darījumos un veido shēmas, lai izkrāptu no valsts budžeta PVN, atskaitot priekšnodokli par neveiktajiem darījumiem, par kuriem PVN valsts budžetā nav samaksāts. "Reversās" (apgrieztās) PVN piemērošanas kārtība būvniecības pakalpojumiem nozīmē, ka tādējādi par iekšzemē sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem PVN aprēķinās un maksās valsts budžetā būvniecības pakalpojumu saņēmējs.

Finanšu ministrija arī norādījusi, ka pieredze “reversās” PVN maksāšanas kārtības piemērošanā kokmateriālu piegādēm un ar to saistītiem pakalpojumiem, liecina, ka šīs kārtības piemērošana samazina iespējas izkrāpt PVN no valsts budžeta. FM prognozēja, ka līdz ar “reversās” PVN maksāšanas kārtības ieviešanu iespēja izkrāpt PVN no valsts budžeta samazināsies arī būvniecības nozarē.

Par jaunajiem nosacījumiem PVN piemērošanā būvniecībā stāstīts LV portāla skaidrojumā
PVN un būvniecība