Par tiesu izpildītāja darbu

Civilprocesa likuma 567.panta pirmā daļa paredz, ka piespiedu izpildes līdzekli, iesniedzot izpildu dokumentu izpildei tiesu izpildītājam, norāda piedzinējs, kas šajā gadījumā esat Jūs. Ja, iesniedzot dokumentu izpildei tiesu izpildītājam, esat norādījusi visus iespējamos piespiedu izpildes līdzekļus (piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, piedziņas vēršana uz naudu, kas parādniekam pienākas no citām personām kā  darba samaksa, tai pielīdzinātiem maksājumiem, citiem parādnieka ienākumiem, noguldījumiem kredītiestādēs, piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu), zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums pārbaudīt, vai parādniekam pieder kustamā manta, naudas līdzekļi, nekustamais īpašums.

Zvērināts tiesu izpildītājs nevar veikt ieturējumus, ja parādniekam nav oficiālu ienākumu, kustamas mantas vai nekustamā īpašuma. Taču Jums kā piedzinējam ir tiesības iepazīties ar izpildu lietu un noskaidrot neskaidros jautājumus, tai skaitā to, kādēļ piedziņa netiek vērsta uz parādnieka rīcībā esošo automašīnu. To paredz Ministru kabineta noteikumu Nr.202 „Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedību” 5.nodaļa. Gadījumā ja Jūsu rīcībā ir informācija par parādnieka mantisko stāvokli vai darbavietu, par to ir jāinformē tiesu izpildītājs.

Vēršam uzmanību, ka uzturlīdzekļu parādam nav noilguma un laika gaitā tas var kļūt par vērā ņemamu apgrūtinājumu, jo tiesu izpildītājs to piedzīs, tiklīdz tas būs iespējams. Piedziņa var tikt vērsta uz jebkuru parādnieka kustamo un nekustamo īpašumu un ienākumiem visas dzīves garumā - tai skaitā no mantojuma un vecuma pensijas.

Ja uzskatāt, ka tiesu izpildītājs neievēro kādus normatīvos aktus, Jums ir tiesības saskaņā ar Civilprocesa likuma 632.panta pirmo daļu tiesu izpildītāja darbības sprieduma izpildīšanā vai viņa atteikumu izpildīt spriedumu pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas 10 dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu, kļuvis par to zināms.

Ja rodas jautājumi par tiesu izpildītāja darbībām, veicot tiesas nolēmuma izpildi, varat vērsties pēc padoma Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē.

Par bērna aprūpi

Civillikuma 178.pantā noteikts – ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība.  Vienkāršākais ceļš, kā noformēt atsevišķu aizgādību, ir abiem vecākiem noslēgt vienošanos pie notāra, vēlams notariāla akta formā.

Atsevišķa aizgādība nav aizgādības tiesību atņemšana, bet palielina tā vecāka, kura atsevišķā aizgādībā atrodas bērns, tiesību apjomu attiecībā pret bērnu. Atsevišķas aizgādības noteikšana nekādā ziņā neietekmē otra vecāka pienākumu nodrošināt uzturlīdzekļus savam bērnam un saskarsmes tiesības. Taču atsevišķa aizgādība ļauj vecākam bez otra vecāka piekrišanas pieņemt lēmumus, kas būtiski ietekmē bērna attīstību, piemēram, izlemt jautājumus par dzīvesvietu, izglītību, veselības aprūpi u.tml.

Sīkāks izklāsts pieejams LV portāla skaidrojumā „Aizgādība – vecāku kopīgas un atsevišķas rūpes par bērnu.”