Nē, tā tas nav! Lai gan Civillikuma 179.panta pirmā daļa paredz vecāku pienākumu gādāt par bērna uzturu līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt, un nav izslēgts, ka arī nepilngadīgs bērns atsevišķos gadījumos spēj nopelnīt sev iztiku, tomēr jāpatur prātā, ka jebkurā gadījumā līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā (Civillikuma 177.panta pirmā daļa).

Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Savukārt Civillikuma 177.panta ceturtajā daļā ir definēts, ko šī likuma izpratnē jāsaprot ar bērna aprūpi. Proti, bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam). Tātad, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās un bērns vismaz līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ir jānodrošina ar uzturlīdzekļiem, neskatoties uz dažādiem apstākļiem.

Nereti uzturlīdzekļi jāturpina maksāt arī tad, ja bērns pilngadību jau ir sasniedzis un turpina mācības izglītības iestādē. Vairāk informācijas atradīsiet LV portāla e-konsultācijās „Cik ilgi jāmaksā uzturlīdzekļi pēc bērna pilngadības” un „Uzturlīdzekļi studentam, kurš vasarā strādā, ir jāmaksā”.