Neviens atsevišķs kopīpašnieks bez pārējo piekrišanas nevar apgrūtināt kopīpašuma priekšmetu ar lietu tiesībām, atsavināt kopīpašumu vai kā citādi rīkoties ar kopīpašumu bez pārējo kopīpašnieku piekrišanas, norādīts tiesu praksē, atsaucoties uz  Civillikuma 1068.pantu. Tas attiecas arī uz zemes gabala iznomāšanu, ja nav noslēgta vienošanās starp kopīpašniekiem par zemes gabala dalītu lietošanu. 

Satversmes tiesas 2011.gada 25.oktobra spriedumā lietā Nr. 2011-01-01 ir arī norādīts, ka gadījumos, kad viens kopīpašnieks ar savu rīcību (bezdarbību) nodara otram kopīpašniekam zaudējumus, cietušais varot prasīt šo zaudējumu atlīdzināšanu. Šāda iespēja acīmredzami varētu motivēt citus kopīpašniekus risināt nomas jautājumu. Vienlaikus ST spriedumā secināts: lai atrisinātu grūtības, kas izriet no kopīpašuma un skar tā lietošanu, kopīpašnieki var vienoties arī par kopējās lietas atsevišķas lietošanas kārtības noteikšanu, tās nodošanu viena kopīpašnieka vai trešās personas lietošanā, tās dalītu lietošanu vai individuālu lietošanu pēc kārtas. Turklāt likumdevējs, apstrīdētajai normai nepiešķirot imperatīvu raksturu, ir atstājis kopīpašnieku ziņā iespēju, noslēdzot attiecīgu vienošanos, izlemt jautājumu par to, vai rīcībai ar kopīpašumā esošo lietu ir nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana. 

Valsts zemes dienests informatīvajā ziņojumā „Par tiesiskā regulējuma izstrādes gaitu, kas paredz atteikšanos no dalītā īpašuma” atzinis, ka praksē nav reti gadījumi, kad zem dzīvokļu īpašumos sadalītas ēkas daļa zemes pieder dzīvokļu īpašniekiem, bet daļa – vienam vai pat vairākiem zemju īpašniekiem. 

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants nosaka dzīvokļa īpašnieka pienākumu arī maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes. 

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2014.gada 18.februārī lietā Nr.C30400113 (par zemes nomas maksas parāda piedziņu) secinājusi: tā kā dzīvokļa īpašuma lietošana nav iespējama bez zemes lietošanas, uz kuras atrodas dzīvojamā māja, līdz ar to secināms, ka minētā likuma norma noteica arī dzīvokļa īpašnieka pienākumu maksāt par citai personai piederošas zemes lietošanu. 

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. 

Tiesa šajā lietā atzina, ka nav nozīmes apstāklim, ka starp pusēm nebija noslēgts zemes nomas līgums, jo saistību tiesība starp prasītāju kā viņam piederoša zemes gabala daļas iznomātāju un atbildētāju kā zemes gabala daļas nomnieku (lietotāju) ir nodibināta uz likuma pamata.

Tiesa arī nosprieda, ka nomas maksa par daudzdzīvokļu mājai piesaistīto zemes gabalu dzīvokļa īpašniekam jāmaksā proporcionāli domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas. 

Jāpiebilst vispārzināmais, ka piespiedu nomas attiecības dalītā īpašuma gadījumā, kas izpelnījušās raksturojumu „anomālija”,  ir ne tikai sarežģīta problēma, bet risināma arī atkarībā no faktiskajiem apstākļiem. Šajā atbildē minēti tikai daži tiesas procesi, taču to ir ļoti daudz. Tāpēc Jums kā zemes īpašniekam, lai risinātu nomas maksas jautājumu savā konkrētajā situācijā, būtu jāvēršas pie jurista.