Kāda atbildība ir sievietei, kura apzināti 2,5 gadus slēpa no bērna tēva, ka viņai ir bērns, un tikai, kad ievajadzējās naudu, tad caur zvērinātu advokātu vērsās ar prasību atzīt paternitāti laikā, kad vīrietim ir nodibināta jauna ģimene un piedzimis bērns?
Diemžēl cilvēku savstarpējo domstarpību, principu un aizvainojumu dēļ ļoti bieži cieš ne tikai paši situācijā iesaistītie, bet arī citas personas. Ir jāapzinās, ka kļūdas pieļauj ikviens, svarīgi ir tās atzīt un labot.
Sievietei, kura kādu iemeslu dēļ viena 2,5 gadus ir uzturējusi un audzinājusi bērnu un nolēmusi rīkoties likuma ietvaros – prasīt paternitātes brīvprātīgu vai piespiedu noteikšanu, kā arī attiecīgi uzturlīdzekļu samaksu, nav pamata izvirzīt ne likumisku, ne morālu atbildību tikai tādēļ, ka bērna tēvs ir nodibinājis citu ģimeni.
Runa būtībā nav tik daudz par naudu, kā par pamatlietām. Un proti: gluži tāpat kā Jūsu bērnam, arī ikvienam citam bērnam ir tiesības uz tēvu un māti. Savukārt ikvienam vecākam Civillikums (179.pants) uzliek pienākumu rūpēties par savu bērnu, līdz tas pats spēj sevi apgādāt, arī tad, ja vecāki nedzīvo kopā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!