Labdien! Darba devēja pārstāvis gandrīz vienlaicīgi vairākiem darbiniekiem, kuru darba vieta darba līgumos ir Rīga, bet tie faktiski jau vairākus gadus veic uzticētos darba pienākumus dažādos reģionos (transporta pakalpojumi), paziņo, ka turpmāk pakalpojumu sniegšanu reģionos pārņems apakšuzņēmums, esošajiem darbiniekiem turpmāko darba vietu piedāvājot Rīgā, kas, loģiski, ir ekonomiski neizdevīgi un fiziski neiespējami savienojams. Vai arī tiek piedāvāta vienošanās pēc DL 114.panta ar iespēju (negarantētu) turpināt darbu pie apakšuzņēmēja. Realitātē esošais darba devējs samazina darbavietu skaitu, nododot esošās štata vietas apakšuzņēmējam to pašu pienākumu izpildei. Vai ir pamats uzskatīt šādu rīcību par negodprātīgu un prettiesisku pret esošajiem darba ņēmējiem, burtiski iedzenot viņus sturpceļā - piekrist noslēgt vienošanos pēc DL 114.panta ar negarantētu iespēju noslēgt darba līgumu ar apakšuzņēmēju, vai doties uz darba vietu Rīgā, kas prasa ievērojamu laika posmu kā arī nesamērīgas izmaksas, lai nokļūtu darba vietā. Vai šādi netiek apiets DL 104.pants, kur redzama saimniecisku, organizatorisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšana no darba devēja puses, un kura gadījumā darba devējam par pienākumu būtu uzteikt darba līgumu pēc 101.panta 9.daļas, izmaksājot atlaišanas pabalstu? Paldies.