Civillikuma 179. pants nosaka vecāku pienākumu samērā ar savām spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. 

Ja pilngadīgs bērns turpina mācības un nestrādā, tad uzskatāms, ka bērns nevar pats sevi apgādāt, tāpēc saglabājas vecāku pienākums uzturēt bērnu. Tiesu praksē ierasts, ka šis pienākums saglabājas līdz bērna 24 gadu vecumam, ja vien bērns turpina mācīties un nestrādāt algotu darbu. 

Būtiski, uz kāda pamata tēvs līdz šim maksājis uzturlīdzekļus. Ja ir spēkā esošs tiesas lēmums vai pie zvērināta notāra noslēgta vienošanās par uzturlīdzekļu izmaksu, tad meita var uzsākt uzturlīdzekļu parāda piedziņu.  

Savukārt, ja uzturlīdzekļi līdz šim maksāti, vecākiem savstarpēji vienojoties, tad meitai ieteicams sazināties ar tēvu un censties vienoties par uzturlīdzekļu izmaksu. Ja tas neizdodas, tad jāvēršas tiesā ar prasības pieteikumu par uzturlīdzekļu piedziņu.   

Būtiski, ka pilngadīgs bērns pats piedzen uzturlīdzekļus un vecāks uzturlīdzekļus maksā bērna bankas kontā.