Kreditors, vēršoties tiesā par parāda piedziņu, pieteikumā norāda kavēto saistību apmēru un pēc izvēles Civillikuma 1765. pantā noteikto likumisko procentu apmēru par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu un ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765. panta 3. daļa) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, – seši procenti no simta gadā.   

Civilprocesa likuma 195. pants nosaka: taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā. 

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa nelemj par piedziņas veidiem, tai skaitā parādniekam piederošā nekustamā īpašuma atsavināšanu, pārdodot to izsolē. Par to, uz ko vērst piedziņu, lai atgūtu parāda summu, lemj kreditors, iesniedzot tiesu izpildītājam tiesas nolēmumu par parāda piedziņu.  

Lai nenonāktu situācijā, ka kreditors izsaka tiesu izpildītājam gribu vērst piedziņu uz parādniekam piederošo nekustamo īpašumu, ieteicams vēl pirms tiesas vērsties pie kreditora un vienoties par parāda nomaksu pa daļām.  

Ja parādsaistību summa sasniedz deviņus tūkstošus eiro, parādniekam pastāv iespēja pieteikt fiziskās personas maksātnespējas procesu.  

Vairāk par konkrēto tēmu varat lasīt LV portāla skaidrojumā “Fiziskās personas maksātnespējas process – uzsākšana un norise”.