Kā norāda zvērināta notāre Kristīne Malta-Grigule, piekritību šķirt laulību pārrobežu lietā nosaka saskaņā ar Eiropas Padomes 2019. gada 25. jūnija regulas (ES) 2019/1111 par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu (turpmāk – regula) 3. pantu. 

Minētās regulas 3. pants paredz, ka lietās, kas saistītas ar laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu un laulības atzīšanu par neesošu, jurisdikcija ir tās dalībvalsts tiesām: 

• kuras teritorijā atrodas: laulāto pastāvīgā dzīvesvieta; laulāto pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta, ja viens no tiem arvien tur dzīvo; atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta; kopīga laulāto pieteikuma gadījumā – viena vai otra laulātā pastāvīgā dzīvesvieta; prasītāja pastāvīgā dzīvesvieta, ja viņš tur pastāvīgi dzīvojis vismaz gadu tieši pirms prasības iesniegšanas, vai prasītāja pastāvīgā dzīvesvieta, ja viņš tur pastāvīgi dzīvojis vismaz sešus mēnešus tieši pirms prasības iesniegšanas un viņam ir šīs dalībvalsts valstspiederība;

• kuras valstspiederība ir abiem laulātajiem.

K. Malta-Grigule skaidro: ja laulātie iesniedz kopīgu pieteikumu, tad laulību var šķirt valstī, kura ir viena vai otra laulātā pastāvīgā dzīvesvieta vai kuras valstspiederība ir abiem laulātajiem. “Konkrētajā gadījumā Latvijā laulību var šķirt tikai tad, ja abi esat Latvijas Republikas pilsoņi. Ja neesat, tad tā šķirama dzīvesvietas valstī.”