Kriminālprocesa likuma 110. pantā ir noteiktas liecinieka tiesības.  

 Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 110. pantu lieciniekam ir tiesības: 

• zināt, kādā kriminālprocesā viņš uzaicināts liecināt, kādai amatpersonai sniedz ziņas un kāds ir šīs amatpersonas procesuālais statuss; 
• pirms aptaujas un pratināšanas ir tiesības no procesuālās darbības izpildītāja saņemt informāciju par savām tiesībām, pienākumiem un atbildību, ziņu fiksēšanas veidu, kā arī tiesībām sniegt liecību viņam labi zināmā valodā, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus; 
• izteikt piezīmes un papildinājumus rakstveidā fiksētajās liecībās vai pieprasīt iespēju liecības uzrakstīt pašrocīgi valodā, kuru viņš prot; 
• neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem; 
• iesniegt sūdzību par aptaujas vai pratināšanas norisi pirmstiesas kriminālprocesa laikā; 
• iesniegt sūdzību izmeklēšanas tiesnesim par neattaisnotu privātās dzīves noslēpuma izpaušanu liecībās vai lūgt tiesu atsaukt jautājumus par privātās dzīves noslēpumu un pieprasīt, lai lūgumu ieraksta sēdes protokolā, ja tas tiek noraidīts; 
• juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicināt advokātu.

Tātad Kriminālprocesa likums neparedz lieciniekam tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, bet vienlaikus lieciniekam ir tiesības zināt, kādā procesā viņš sniedz liecības.