Likumi ir Latvijas Republikas Saeimas izdoti normatīvie akti, kas tiek izdoti Latvijas Republikas Satversmē noteiktajā kārtībā un regulē valstī svarīgākās sabiedriskās attiecības dažādās nozarēs.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. panta otrās daļas 1. punktā noteikts: personai darbspējīgā vecumā, kura vēlas saņemt sociālās palīdzības pabalstus, izņemot pabalstu krīzes situācijā, vai izziņu par atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam un kura nestrādā, ir pienākums reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un pildīt bezdarbnieka pienākumus, izņemot gadījumu, kad persona ir:

• ar invaliditāti, vecuma pensijas saņēmējs vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējs valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajā vecumā.

Minētajā likumā paskaidrots, kas ir darbspējas vecums. Tas ir personas dzīves posms no 15 gadu vecuma līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam.

Latvijā darbspējas vecums ir piesaistīts likumā “Par valsts pensijām” noteiktajam pensionēšanās vecumam.

Sākot ar 2014. gadu, pensionēšanās vecums pakāpeniski tiek paaugstināts, un 2025. gadā gan vīriešiem, gan sievietēm tas būs 65 gadi. Šogad tas ir 64 gadi un deviņi mēneši.

Labklājības ministrijas vadlīnijās sociālās palīdzības piešķiršanai ir minēts piemērs ar atsauci uz pensijas vecumu Latvijā: “Personai, kura sasniegusi pensionēšanās vecumu Latvijā, bet nesaņem vecuma pensiju  vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, nav jābūt reģistrētai NVA, lai izvērtētu materiālo situāciju.”