Atbilstoši Civillikuma 1381. panta regulējumam izpirkuma tiesība ir tiesība iegūt cita atsavinātu nekustamu īpašumu, atstumjot ieguvēju, sakarā ar priekšrocību pret viņu, un iestājoties viņa tiesībās. Citiem vārdiem sakot, ar izpirkuma tiesību likums ļauj personai (izpircējam), kuras pirmpirkuma tiesības nav tikušas pienācīgi ievērotas, iestāties citas personas (ieguvēja) vietā, iegūstot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu.

Civillikuma 1384. pants noteic, ka visi pienākumi, kurus uzņēmies nekustamā īpašuma ieguvējs, jāpārņem tā izpircējam un viņš nevar aprobežoties vienīgi ar apsolījumu samaksāt ieguvējam to summu, kādu viņš uzņēmies dot par nekustamo īpašumu, ne arī ar šīs summas nodrošinājumu ar galvojumu vai kādā citā kārtā, bet viņam, pieteicot savu tiesību, tūliņ jāiemaksā šī summa, pievienojot tai atlīdzību par izdevumiem naudā, bet, ja ieguvējs atteicies šo summu pieņemt, tad izpircējam tā jāiemaksā tiesā. Savukārt Civillikuma 1394. pants paskaidro, ka izpircējs stājas tiesiskās attiecībās ar atsavinātāju tikai tad, kad ieguvējs viņam atdevis visas savas tiesības un viņš ar to pilnīgi ieņēmis ieguvēja vietu.

Kā savā spriedumā ir skaidrojis Senāts, tad likumā (Civillikuma 1384. pantā – autora piezīme) ir noteikta kārtība, kādā izpircējs īsteno savu izpirkuma tiesību, un, tikai ievērojot šo kārtību, ir atzīstams, ka izpirkuma tiesība ir pieteikta likumā noteiktajā kārtībā. Turklāt izpirkuma tiesības pieteikšana ir saistīta ar tūlītēju pirkuma maksas samaksu (Senāta 2008. gada 16.aprīļa spriedums lietā Nr. SKC-159).

Gan no likuma normām, gan Senāta atziņas var secināt, ka izpirkuma tiesības realizēšana izpaužas savas tiesības (uz izpirkumu) pieteikšanā, pirkuma (izpirkuma) summas iemaksāšanā ieguvējam, bet, ja ieguvējs atteicies to pieņemt – tiesā. Tādējādi no veicamo darbību satura izpircējam izriet nepieciešamība sazināties ar personām, kuras noslēgušas darījumu, apejot izpircēja tiesības, un informēt tās par savu nolūku izmantot izpirkuma tiesības. Ja jautājumu par izpirkuma tiesībām neizdodas realizēt ārpustiesas kārtībā, tad izpircējam jāvēršas tiesā, kur nekustamā īpašuma pārdevējs un ieguvējs attiecīgi būs pieaicināmi lietā kā atbildētāji.

Hipotēka, kas apgrūtina nekustamo īpašumu, nav šķērslis izpirkuma tiesības realizēšanai. Civillikuma 1393. pants paredz, ka servitūti, reālnastas un hipotēkas, ar kuriem ieguvējs apgrūtinājis nekustamo īpašumu, jāuzņemas izpircējam, ja vien tie bijuši nodibināti jau pirms izpirkuma tiesības pieteikuma un bez ļauna nolūka. Pants gan paskaidro, ka par visiem šiem apgrūtinājumiem ieguvējam pilnīgi jāatlīdzina izpircējam.