Atbilstoši Civillikumā noteiktajai kārtībai katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam pirms laulības, tāpat arī to mantu, ko viņš iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu. Civillikuma 91. pants paredz atsevišķās mantas regulējumu, proti:

• manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;
• priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;
• manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā;
• laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;
• manta, ar ko atvietota iepriekšējos (1.–4.) punktos minētā manta.

Darba samaksa ir uzskatāma par atsevišķi iegūtiem viena laulātā ienākumiem no algota darba, profesionālās vai saimnieciskās darbības, ko viņš laulības laikā, pastāvot laulāto kopdzīvei un kopīgai saimniecībai, ar savu darbu ieguvis bez otra laulātā tiešas līdzdalības Civillikuma 89. panta otrās daļas izpratnē un ko viņš ir nodevis citām, ar ģimeni un kopīgo mājsaimniecību nesaistītām vajadzībām.

Civillikuma 95. pants paredz abu laulāto pienākumu segt ģimenes un kopīgās mājsaimniecības izdevumus no laulāto kopīgās mantas. Ja laulāto kopīgās mantas nepietiek ģimenes uzturēšanai, katrs laulātais var prasīt, lai otrs laulātais piedalās ģimenes un kopīgās mājsaimniecības izdevumos samērā ar savas atsevišķās mantas stāvokli.