Sociālā apdrošināšanas sistēma Latvijā neparedz atsevišķu sociālo aizsardzību cilvēkiem, kuri sasnieguši 50 gadu vecumu.

Par katru darba ņēmēju darba devējam ir pienākums veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). VSAOI ir ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.

Sociālā apdrošināšana ir valsts sociālās drošības sistēmas sastāvdaļa.

Personām, par kurām tiek veiktas VSAOI no darba ienākumiem, ir tiesības saņemt attiecīgus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, kurus aprēķina, ņemot vērā veiktās sociālās iemaksas.

Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz sešus sociālās apdrošināšanas veidus, kuros apdrošinātais saņem labumu (maksājumu) atbilstoši veiktajām sociālajām iemaksām:

• pensiju apdrošināšana;
• apdrošināšana pret bezdarbu;
• apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām;
• invaliditātes apdrošināšana;
• maternitātes un slimības apdrošināšana;
• vecāku apdrošināšana.

Dzīvē ir vairākas situācijas, kad cilvēks objektīvu apstākļu dēļ zaudē ienākumus, tāpēc jāizmanto sociālās apdrošināšanas pabalsti. Ja persona zaudē darbu, viņai ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu, ja izpildās vispārējie nosacījumi par tiesībām uz bezdarbnieka pabalstu. 

Par personu, kura sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurai ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), netiek veiktas VSAOI bezdarba gadījumam. Tas nozīmē, ka šādai personai, pārtraucot darba attiecības, nebūs tiesību uz bezdarbnieka pabalstu.