Tiesiskās attiecības, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp dzīvojamās telpas izīrētāja un īrnieka interesēm, paredz Dzīvojamo telpu īres likums (turpmāk – likums). Likuma 20. pants paredz īrnieka tiesības vienpusēji atkāpties no dzīvojamās telpas īres līguma.

Saskaņā ar likuma 12. pantu izīrētājs, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, ir tiesīgs dzīvojamās telpas īres līguma saistību izpildes nodrošināšanai prasīt no īrnieka drošības naudas iemaksu, kas nepārsniedz divu mēnešu īres maksu. Drošības nauda ir samaksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajā kārtībā un termiņos.

Ja īrnieks, dzīvojamās telpas īres līgumam izbeidzoties, ir parādā izīrētājam jebkādus dzīvojamās telpas īres līgumā paredzētos maksājumus, parāds tiek dzēsts no drošības naudas, un izīrētājs par to nekavējoties paziņo īrniekam.

Dzīvojamās telpas īres līgumā var paredzēt, ka izīrētājam ir tiesības izlietot drošības naudu kavētu līgumā paredzētu maksājumu segšanai arī dzīvojamās telpas īres līguma darbības laikā, kā arī īrnieka pienākumu no jauna iemaksāt izlietoto drošības naudu.

Ja, dzīvojamās telpas īres līgumam izbeidzoties, drošības nauda līguma saistību izpildes nodrošināšanai nav izmantota vai ir izmantota daļēji, tā pilnībā vai tās atlikusī daļa atdodama īrniekam ne vēlāk kā dienā, kad dzīvojamā telpa tiek atbrīvota, ja dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts citādi.

Ja izīrētājs pēc pēdējo komunālo maksājumu rēķinu apmaksas atlikušo drošības naudu nav atgriezis, jums ir tiesības vērsties tiesā ar prasību par parāda piedziņu. Viens no risinājumiem ir iesniegt prasību par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā atbilstoši Civilprocesa likuma 50.¹ nodaļai. Ieteicams iepriekš rakstveidā brīdināt izīrētāju.