LV portāls
No Civillikuma par ceļa servitūta nodibināšanu izriet, ka, nodibinot ceļa servitūtu, braucamā ceļa platumam jābūt vismaz 4,5 m platam (nekas nav minēts par kravnesību), ja nevar vienoties citādāk. Kā saprast šo vismaz 4,5 m platuma nosacījumu: vai tas ir ceļa kopējais platums (ieskaitot ceļa nomales, nogāzes) vai tikai ceļa braucamās daļas platums? Kas notiek, ja, nodibinot servitūtu, potenciāli valdošais īpašums prasa 6 m ceļa platumu, bet reāli dabā ceļa braucamā daļa ir šaurāka? Vai kalpojošais īpašums var pieprasīt ceļu izbūvēt ar braucamās daļas platumu vismaz 4,5 m, ja pa šo ceļu pārvietosies lauksaimniecības tehnika (vienlaikus šo ceļu droši nevar lietot valdošais un kalpojošais īpašums, jo tas ir par šauru un nav vismaz 4,5 m plata ceļa braucamā daļa, kas arī ir šauri, lai divi transportlīdzekļi izmainītos)?
Civillikuma 1158. pants nosaka: ja, nodibinot ceļa servitūtu, nekas nav teikts par ceļa platumu, tad kājceļam jābūt vienu metru, bet lopu ceļam vai braucamajam ceļam – vismaz četrarpus metrus platam. Šajā gadījumā domāta ceļa braucamā daļa.
Saskaņā ar Civillikuma 1231. pantu servitūtu var nodibināt ar likumu, tiesas spriedumu, līgumu vai testamentu.
Saskaņā ar likumu valdošajam un kalpojošam īpašumam ir jāvienojas par servitūta ceļa platumu.
Vairāk par ceļa servitūtu var izlasīt skaidrojumā “Kas ir ceļa servitūts un kā šī tiesība ir jāizlieto”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
