Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Sveicināti! Bērnu tēvs grib šķirties, liek izvākties no sava dzīvokļa (neesam precējušies), mums ir divi kopīgi bērni – 4 gadi un 1,7 gadi. Ir, protams, dots laiks, lai izvāktos, kā arī, lai atrastu darbu, jo šobrīd tieši pēc bērna kopšanas atvaļinājuma iestājos bezdarbniekos, otrais bērniņš uzsāks apmeklēt dārziņu tikai no šī gada septembra. Tā kā mūsu pilsētā darba iespēju īsti nav, kā arī pietiekami labas algas, lai uzturētu divus mazus bērnus, samaksātu par dzīvokli, auklītei, domāju ar bērniem pārcelties uz lielāku pilsētu, piemēram, Rīgu. Bet, par to uzzinot, tēvs uzreiz draud, ka sniegs tiesā prasību, lai man atņemtu bērnus un viņus atvestu atpakaļ uz pilsētu, kur dzīvo viņš. Es nekur nevarēšu pārvākties, jo man ir jādzīvo tikai un vienīgi tajā pilsētā, bērniem tur ir dārziņš, draugi utt. Gribu piebilst, ka viņš strādā Zviedrijā, respektīvi, trīs nedēļas ir Zviedrijā un nedēļu – Latvijā. Vai tiešām es nedrīkstu izvēlēties sev un bērniem labāku dzīvi, labākas izaugsmes iespējas? Vai man ir jāpaliek šajā pilsētā tikai dārziņa dēļ? Tādā gadījumā jāpelna minimālā nauda, jāvelk gali kopā, lai ar bērniem izdzīvotu. P. S. Par saskarsmi – tēvam nekādā gadījumā neesmu aizliegusi tikties ar bērniem, viņš droši varēs satikties ar viņiem tad, kad būs Latvijā. Neesmu arī pret to, ka, esot nedēļu Latvijā, drīkstēs abus bērnus ņemt pie sevis, ja tas netraucēs bērniem apmeklēt dārziņu un viņu interesēm. Paldies!
Saskaņā ar Civillikuma 177. pantu bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku aizgādībā. Tas nozīmē, ka abi dzimšanas apliecībā ierakstītie vecāki – gan māte, gan tēvs –, neatkarīgi no tā, vai viņi ir bijuši laulāti vai ne, uz aizgādības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi, proti, bērna likumiskie pārstāvji, kam ir vienlīdzīgas tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.
Civillikuma 177. pantā noteikts, ka rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t. i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam). Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu. Rūpes par bērna mantu nozīmē gādību par bērna mantas uzturēšanu un izmantošanu tās saglabāšanai un vairošanai. Savukārt ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle.
Gadījumā, ja vecāki šķiras, Civillikuma 178. panta otrā daļa paredz, ka vecāku kopīga aizgādība turpinās. Kaut arī bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo, jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Tas nozīmē, ka tādus svarīgus jautājumus, kā, piemēram, kur bērns dzīvos, mācīsies, māte nevar izlemt vienpersoniski bez bērna tēva piekrišanas. Ja viens no vecākiem pieņem lēmumus attiecībā uz bērnu, nekonsultējoties ar otru vecāku, otram vecākam ir tiesības iebilst. Civillikuma 178. panta otrā daļa paredz, ka vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi.
Ja šķiroties ir strīds par to, kura vecāka ikdienas aizgādībā būs bērns, tas jāizšķir tiesā, vienai no pusēm ceļot prasību par ikdienas aizgādības un bērna dzīvesvietas noteikšanu.
Ja bērna tēvs ikdienā nerūpējas par bērniem, nenodrošina uzturlīdzekļus vai uzturlīdzekļu piedziņa no vecāka nav iespējama, persona, kuras aprūpē atrodas bērns, var vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā. Vairāk informācijas var atrast šeit.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
