Būtu nepieciešams precizēt jautājumu –, kurš veica uzņēmuma nolīgšanu (slēdza līgumu) par skaitītāja maiņu.

Ja šīs darbības organizēja mājas pārvaldnieks, atbildība par nodarītajiem zaudējumiem un to atlīdzināšanu ir dalāma (izskatāma) starp mājas pārvaldnieku un uzņēmumu, kas veica skaitītāja nomaiņu.

Kā tas izriet no jautājuma, skaitītāja nomaiņas procesā tika bojāta mājas koplietošanas inženiertehnisko komunikāciju daļa – ūdens stāvvada atzars. Stāvvadi, to atzari un citas koplietošanas inženiertehniskās komunikācijas (līdz noslēdzošajam ventilim dzīvokļa īpašumā) ir mājas kopīpašums.

Atbildība par to (stāvvadu un atzaru) stāvokli saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu” gulstas uz mājas pārvaldnieku.

Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmā daļa noteic, ka “(1) Kopīpašumā esošajā daļā ietilpst:

• dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām)”.

Ja mājas pārvaldnieks savlaicīgi nav identificējis koplietošanas komunikāciju kritisko stāvokli un nav devis norādījumus dzīvokļu īpašniekiem par iespējamajiem riskiem un rīcību ar koplietošanas komunikācijām un tīkliem, atbildība atbilstoši vainas pakāpei ir jāuzņemas arī mājas pārvaldniekam.

Uzņēmuma, kas veica skaitītāja nomaiņu, vainas pakāpe ir vērtējama kontekstā ar stāvvadu un to atzaru tehnisko stāvokli, t. i., ja stāvvadu un to atzaru stāvoklis bija acīmredzams (un skaitītāja nomaiņa neizbēgami varēja novest pie avārijas), uzņēmums nedrīkstēja turpināt darbus (darbi bija nekavējoties jāpārtrauc).

Tā kā situācijas izpētei ir nepieciešama padziļināta dokumentācijas analīze un ekspertīzes veikšana (bojātā atzara stāvoklis), nav iespējams precīzi noteikt vainas pakāpes sadalījumu starp mājas pārvaldnieku un uzņēmumu, kas veica skaitītāja nomaiņu.  

Jautājumā arī jānoskaidro, vai uzņēmumam un dzīvokļa īpašniekam ir civiltiesiskās atbildības apdrošināšana zaudējumu nodarīšanā trešajām personām.

Savukārt, ja skaitītāja nomaiņas uzņēmumu nolīgāt jūs (kā dzīvokļa īpašnieks), tad prasības izskatīšanā tiesā mājas pārvaldnieks un uzņēmums ir pieaicināmi kā līdzatbildētāji (tiesas ceļā nosakot zaudējumu nodarīšanā vainojamo pusi).