Laulāto mantiskās attiecības tiek regulētas saskaņā ar Civillikuma 89., 90., 91. pantā noteikto. Tātad viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās. Māja ir jūsu un vīra kopīgā manta neatkarīgi no tā, kas ierakstīts zemesgrāmatā.

Laulātie ir tiesīgi noslēgt pie notāra laulības līgumu, paredzot tajā visas mantas kopību un šķirtību, tātad vienoties pa punktiem, kas kuram piederēs un pieder laulības laikā. Plašāk par laulāto kopīgo un atsevišķo mantu lasiet LV portāla rakstā šeit.

Savukārt bērni manto no saviem vecākiem, tie ir pirmās šķiras mantinieki līdzās ar pārdzīvojošo laulāto.

Mantinieki manto pēc likuma, kad nav mantojuma līguma vai testamenta. Tā tas ir noteikts Civillikuma 390., 391. pantā.

Mantojums ir “kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā” (atbilstoši  Civillikuma 382. pantā noteiktajam). Tātad bērniem ir likumiskas tiesības uz visu sava tēva mantojuma daļu.

Tāpēc atsevišķi māju kā mantojuma daļu nebūtu juridiski korekti atdalīt. To, kā tiks sadalīts mantojums, mantinieki lemj savā starpā paši vai, ja nevar vienoties, tiesas ceļā (atbilstoši Civillikuma 731. pantā noteiktajam).