Civillikuma 155. panta pirmā un otrā daļa nosaka: “Paternitātes atzīšana notiek, ja bērna tēvs un māte personiski iesniedz kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā vai dzimtsarakstu nodaļai adresētu iesniegumu, uz kura notariāli apliecināts iesniedzēju paraksta īstums. Paternitātes atzīšana noformējama ar ierakstu dzimšanas reģistrā.

Iesniegumu paternitātes atzīšanai var iesniegt, reģistrējot bērna dzimšanu, kā arī pēc tam, kad bērna dzimšana reģistrēta, vai jau pirms bērna dzimšanas.”

Savukārt Civillikuma 157. pantā ir noteikts, ka paternitāti tiesa nosaka, ja dzimtsarakstu nodaļai nav iesniegts kopīgs iesniegums par paternitātes atzīšanu vai pastāv šī likuma 155. pantā norādītie šķēršļi paternitātes ieraksta izdarīšanai dzimšanas reģistrā.

Izskatot prasību par paternitātes noteikšanu, tiesa ņem vērā jebkurus pierādījumus, ar kuriem iespējams pierādīt bērna izcelšanos no konkrētas personas vai izslēgt šādu faktu.

Ja bērnu bioloģiskais tēvs nepiekritīs iesniegt kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā, tad ir nepieciešams vērsties tiesā ar pieteikumu par paternitātes noteikšanu.

Paternitātes noteikšanai var izmantot jebkurus pierādījumus, kas norādīs, ka tieši konkrētais vīrietis ir bērnu bioloģiskais tēvs

Turklāt pieteikumā saskaņā ar Civilprocesa likuma 249.¹ panta pirmo daļu, kas tostarp paredz, ka tiesa pēc lietas dalībnieka lūguma nosaka ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai, prasītājs var lūgt noteikt DNS ekspertīzi. Ja lietas dalībnieks izvairās no ekspertīzes, tiesa pieņem lēmumu par tās nogādāšanu tiesu ekspertīzes veikšanai piespiedu kārtā.

Par pieteikumu saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 3. punktu nav jāmaksā valsts nodeva, ja vienlaikus ar paternitātes noteikšanu tiek celta prasība par uzturlīdzekļu piedziņu bērniem.

Pieteikumu var iesniegt pēc savas deklarētās dzīvesvietas, tiesas piekritību var atrast šeit.