Darba devējam ir pienākums izmaksāt atlaišanas pabalstu Darba likuma 112. pantā noteiktajā apmērā, ja darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas, pamatojoties uz darba devēja uzteikumu Darba likuma 101. panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9., 10. vai 11. punktā noteiktajā gadījumā. Saskaņā ar Darba likuma 112. pantu, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, tas minētajos darba devēja uzteikuma gadījumos izmaksājams šādā apmērā:

• viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts mazāk nekā piecus gadus;
• divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts piecus līdz 10 gadus;
• triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts 10 līdz 20 gadus;
• četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts vairāk nekā 20 gadus.

Tāpat, ja darba tiesiskās attiecības tiek pārtrauktas saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 7.³ panta ceturto daļu, darba devējam ir pienākums izmaksāt atlaišanas pabalstu viena mēneša darba algas (mēnešalgas) apmērā, bet, ja darbiniekam noteikta akorda alga, – viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā.