Autortiesību likuma 9. panta pirmās daļas 9. punkts paredz aizsargājamos darbus, neatkarīgi no izpausmes formas un veida, kas ir fotogrāfiskie darbi, un darbi, kas izpildīti fotogrāfijai līdzīgā veidā.

Atbilstoši Autortiesību likuma 19. pantam autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas un bez atlīdzības šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek izmantots publiski pieejams vai izstādīts darbs.

Tātad fotogrāfijas autoram atbilstoši Autoratlīdzības likumam ir tiesības saņemt un pieprasīt autoratlīdzību, jo fotogrāfija ir autortiesību objekts un ir aizsargājams darbs (skatīt likuma 4. panta 9. punktu), neatkarīgi no tā, vai ir noslēgts autoratlīdzības līgums. Likumā noteiktie autortiesību objekti ir ar likumu aizsargājami darbi.

Fotogrāfijas izmantošana komerciāliem nolūkiem bez autora piekrišanas ir autortiesību pārkāpums. Likums darba autoram sniedz vairākas tiesības, tai skaitā aizliegt vai atļaut sava darba izmantošanu, tiesības tikt atzītam kā autoram, kā arī aizliegt jebkādi pārveidot savu darbu, ja tas tiek izplatīts (skatīt likuma 14. pantu). Atbilstoši likuma 15. panta ceturtajai daļai un 69. pantam autoram ir tiesības aizliegt fotogrāfiju izmantošanu komercdarbībā.

Ir radies kļūdains priekšstats, ka autora darbi, kas ir pieejami internetā, automātiski ir izmantojami bez autora piekrišanas, tostarp personiskai lietošanai. Tomēr, izmantojot un lietojot internetā kopētus attēlus, rūpīgi jāpārbauda, kāda veida izmantojums tiek atļauts. Ja attēlam interneta vidē nav pievienota izmantošanas atļauja, to  nedrīkst izmantot bez autora piekrišanas. To apstiprina arī Autortiesību likums, kas paredz, ka darbu izmantošanai ir jāiegūst izmantošanas atļauja un tos ir aizliegts izmantot, ja nav saņemta autortiesību subjekta atļauja (40. panta pirmā daļa).

Autortiesību likuma 25. pants paredz, ka autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas un atlīdzības tiek izmantots publiski pieejams vai izstādīts darbs. Likuma pantā lietotais termins “publiska vieta” ir vieta, kura kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai un kura par maksu vai bez maksas ir pieejama ikvienai fiziskajai personai (skatīt Publiskas izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 1. panta 1.1 punktu). Savukārt “internets” ir publiski pieejama savstarpēji saslēgtu datortīklu vispasaules sistēma, kura pārsūta datus, izmantojot interneta protokolu (IP), un kurā sabiedrība var piekļūt autordarbiem individuāli izraudzītā vietā un laikā.

Par publiski izstādītiem darbiem likuma 25. panta izpratnē tiek atzīti tikai arhitektūras, fotogrāfijas, vizuālās mākslas, dizaina vai lietišķās mākslas darbi, kas ir pastāvīgi izstādīti visai sabiedrībai pieejamās vietās.

Ņemot vērā iepriekš minēto, fotogrāfijas autors var brīvi publicēt savas fotogrāfijas bez komerciāliem nolūkiem internetā.