Saskaņā ar Komerclikuma 314. pantu, ja komersants, kurš šajā adresē vairs neatrodas, labprātīgi nemaina juridisko adresi, tad nekustamā īpašuma īpašniekam kā ieinteresētajai personai ir tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību par sabiedrības darbības izbeigšanu. Tāpat, ja dzīvoklī reģistrētais komersants tajā neatrodas, dzīvokļa īpašnieks par šo faktu var ziņot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram (turpmāk – reģistrs).

Komersantam, ja tas nav sasniedzams savā juridiskajā adresē, var tikt piemērota tā sauktā “vienkāršotās likvidācijas” kārtība. Saņemot informāciju, ka komersants neatrodas juridiskajā adresē, reģistrs nosūta tam brīdinājuma vēstuli uz tā juridisko adresi, lūdzot veikt juridiskās adreses maiņu vai sniegt paskaidrojumu.

Jāņem vērā, ka reģistrs nepārbauda komersanta faktisko atrašanos tā juridiskajā adresē, bet korespondences saņemšana ir kā sasniedzamības pārbaudes kritērijs. Pārliecinoties, ka komersants savā juridiskajā adresē nav sasniedzams (nesaņemot atbildi uz nosūtīto brīdinājumu noteiktā termiņā), reģistrs reģistrē tā darbības izbeigšanu, pēc kā notiek likvidācija un izslēgšana no komercreģistra.

Lai gan ar 2021. gada 6. jūlija likuma “Grozījumi Komerclikumā” stāšanos spēkā 2021. gada 1. augustā sabiedrībām vairs nav jāiesniedz reģistrā nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana juridiskās adreses reģistrācijai (Komerclikuma 139. pants), tomēr vienkāršotās likvidācijas kārtība vēl aizvien ir spēkā, un iesniedzējam ir tiesības ziņot reģistram par sabiedrības nesasniedzamību tās juridiskajā adresē.

Vienlaikus reģistrs paskaidro, ka sabiedrības juridiskās adreses reģistrācijas fakts konkrētā dzīvoklī neuzliek dzīvokļa īpašniekam nekādus papildu pienākumus. Savukārt, ja ir pamatotas aizdomas par prettiesisku darbību veikšanu, iesniedzējam ir tiesības vērsties tiesībsargājošajās iestādēs.

Atbildot uz jautājumu, vai sabiedrības juridiskās adreses reģistrācijas fakts konkrētā dzīvoklī uzliek dzīvokļa īpašniekam kādus papildu pienākumus, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis skaidro, ka no pārvaldnieka puses nevajadzētu būt nekādiem papildu maksājumiem.

Savukārt atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta pirmajai daļai nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi vai likmes no 0,2% līdz 3% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos.

“No tā, ka dzīvoklī ir reģistrēta juridiskā adrese juridiskai personai, NĪN likme nemainās,” informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons.

Savukārt zvērināts advokāts, Dr.iur. Imants Muižnieks uzsver, ka juridiskās adreses norādīšana konkrētajā adresē vēl neliecina par to, ka šajā adresē tiek veikta arī saimnieciskā darbība, tomēr šis aspekts būtu vērā ņemams tieši saistībā ar NĪN. Proti, ja īpašumā tiek veikta saimnieciskā darbība, tad NĪN var tikt paaugstināts atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem.