Civillikuma 1668.² pantā ir noteikts: “Ja līgumā par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu noteiktā saistība ir izpildāma, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis gadījumos, kad parādnieks nav veicis samaksu trīsdesmit dienu laikā pēc: 1) rēķina vai cita līdzvērtīga maksājuma pieprasījuma saņemšanas dienas.”

Minēto Civillikuma pantu līdzēji parasti izmanto tad, kad puses iepriekš nav skaidri vienojušās par rēķina samaksas termiņu. Proti, tādejādi likumā tiek aizsargāts komersanta (pakalpojuma sniedzēja) intereses.

Tātad, nesamaksājot rēķinu tai pašā izrakstīšanas dienā (kā norādīts jautājumā), jums ir patiesībā vēl 30 dienas, lai to nomaksātu, jo saskaņā ar Civillikumu nokavējums iestāsies tikai pēc 30 dienām.

Savukārt pakalpojuma sniedzējs, norādot rēķinā, ka “rēķins apmaksājams tā izrakstīšanas dienā” ir nodrošinājis sev iespējami mazāko laiku, no kura rēķinot iestātos nokavējums.

Tīri loģiski tas arī ir saprotams, jo katrs par savu darbu vēlas saņemt nopelnīto samaksu, lai apmaksātu savus rēķinus.

Tādā ziņā Civillikums aizsargā abas puses, dodot 30 dienu laika arī pakalpojuma saņēmējam, līdz tiek rēķināts nokavējums.

Papildus jāmin tas, ka Civillikuma 1656. un 1657. pantā ir noteikti gadījumi, kad nokavējums neiestājas, un tie ir gadījumi kad: ”Parādnieks nav nokavējis, ja nokavējuma iemesls ir viņa pamatotas šaubas vai nu vispār par to saistību, kuras izpildīšanu no viņa prasa, vai par tās apmēru.

Tiesa var parādnieku atsvabināt no viņam neizdevīgām nokavējuma sekām arī citos gadījumos, kad viņu nevar vainot ne uzmanības trūkumā, ne vispār vieglprātībā vai nolaidībā, vai kad izpildīšana nav notikusi nepārvaramas varas dēļ.”