Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram:

• Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) ir piešķīrusi bezdarbnieka statusu;
• kopējais apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu;
• ir veiktas vai bija jāveic obligātās iemaksas bezdarba apdrošināšanai ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Tātad, ja esat bijusi darba ņēmēja, kas ir obligāti sociāli apdrošināta likumā paredzēto laiku, tad būs tiesības uz bezdarbnieka pabalstu.

Bezdarbnieka pabalstu ir tiesības saņemt arī tad, ja pēc paša vēlēšanās pārtrauc darba attiecības. Atšķiras tikai laiks, kad sāk maksāt pabalstu.

Ja darba tiesiskās attiecības pārtrauktas pēc darba devēja iniciatīvas vai saskaņā ar abpusēju vienošanos, pabalstu piešķir no dienas, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) saņēmusi iesniegumu bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai. Bezdarbnieka pabalsta izmaksa tiek uzsākta nākamajā mēnesī.

Ja darba attiecības pārtrauktas uz paša uzteikuma pamata, tad bezdarbnieka pabalstu piešķir no iesnieguma iesniegšanas dienas, bet ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas. Tas nozīmē, ka bezdarbnieka pabalsts tiks piešķirts divus mēnešus vēlāk un pirmo bezdarbnieka pabalstu varēs saņemt tikai trešajā mēnesī.

Kas attiecas uz vēlmi atlūguma pamatojumā atsaukties uz Darba likuma 100. panta piekto daļu, kas darbiniekam dod tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, neievērojot uzteikuma mēneša termiņu, ja viņam ir svarīgs iemesls. Un par šādu iemeslu atzīstams katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības. Šie iemesli ir saistīti ar ētikas un morāles normām, nevis ar veselību.

Jāuzsver, ka darba attiecību pārtraukšanas gadījumā ir situācijas, kad darba devējam ir jāmaksā atlaišanas pabalsts un kad tāda pienākuma nav. Atlaišanas pabalsta izmaksa ir darba devēja pienākums, ja darba attiecības tiek izbeigtas pēc darbinieka lēmuma, pamatojumā norādot Darba likuma 100. panta piekto daļu. Un darba devējs tam ir piekritis.

Strīda gadījumā visus lietas faktiskos apstākļus izvērtē tiesa, un darbiniekam tiesā būtu jāpierāda sava uzteikuma pamatotība. Tas nozīmē, ka, darba attiecības izbeidzot un kā pamatojumu norādot Darba likuma 100. panta piekto daļu, darbiniekam ir jābūt gatavam sniegt savam apgalvojumam pierādījumus.