Inese Vorkule, Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšnieces vietniece, Īres un sociālo dzīvokļu pārvaldīšanas nodaļas vadītāja
Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jautājums par dzīvokļu īpašnieku kopsapulci un tiesībām tur piedalīties. Situācija šāda: daļēji dzīvokļu īpašumos sadalītā dzīvojamajā mājā ir 8 dzīvokļi, no kuriem viens (Nr. 1) ir nesadalīts dzīvokļa īpašumā, neprivatizēts, nav ierakstīts zemesgrāmatā, kadastrā tiesiskais valdītājs ir Rīgas pašvaldība. Vēl viens (Nr. 2) ir reģistrēts zemesgrāmatā uz Rīgas pašvaldības vārda, savukārt par dzīvokļiem Nr. 3 un Nr. 7 pirms 14 gadiem (2007. gadā) ir noslēgts privatizācijas pirkuma līgums, bet tā arī šo gadu laikā īpašuma tiesības nav registrētas zemesgrāmatā. Dzīvokļus Nr. 1 (zemesgrāmatā nereģistrētu) un Nr. 2 (zemesgrāmatā reģistrētu) pašvaldība ir izīrējusi. Dzīvokļi Nr. 3 un Nr. 7 netiek apdzīvoti, ir ar izsistiem logiem un degradē visu māju, to tiesiskie valdītāji (kas ir nezināmi, jo kadastrs.lv nesniedz informāciju par personu, kas savas tiesības nav reģistrējusi zemesgrāmatā) nepiedalās mājas kopīpašuma pārvaldīšanā. Dzīvokļu Nr. 4, Nr. 5, Nr. 6 un Nr. 8 īpašnieki vēlas mainīt situāciju, mainīt apsaimniekotāju un sakopt māju, kā arī plānot nepieciešamos remonta darbus. Tātad: jāsasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulce. Vai Rīgas pašvaldībai ir tiesības pārstāvēt kopsapulcē dzīvokļu īpašumā nesadalītās daļas (dzīvoklis Nr. 1) īpašumu, un vai tai ir balsstiesības, pārstāvot šo īpašumu? Vai zemesgrāmatā neierakstīto dzīvokļu Nr. 3 un Nr. 7 tiesiskajiem valdītājiem ir tiesības piedalīties kopsapulcē (un tiem ir balsstiesības)? Ar cik balsīm “par” dzīvokļu īpašniekiem jāpieņem lēmums?
Dzīvojamā māja nevar būt daļēji sadalīta dzīvokļu īpašumos, tā vai nu ir privatizācijas procesa ietvaros pilnībā sadalīta dzīvokļu īpašumos, vai ir kopīpašums, kurā kopīpašniekiem pieder kopīpašuma domājamās daļas. Tā kā nav minēta konkrēta adrese, tad nav iespēju situāciju pārbaudīt, balstoties uz faktiem, bet, kā noprotams no iesnieguma teksta, tad māja, visticamāk, ir nodota privatizācijai, jo dzīvokļu īpašnieki vēlas pārņemt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības.
Teorētiski 8 dzīvokļu mājā lēmums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu būs pieņemts, ja “par” nobalsos vismaz 50% +1 balss, tātad 5 dzīvokļu īpašnieki. Rīgas pilsētas pašvaldību kā dzīvokļa īpašuma īpašnieku pārstāv Rīgas domes Mājokļu un vides departaments. Pirms dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas uz lēmuma pieņemšanu – kopsapulcē vai rakstiskā aptaujā –, ievērojot spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību un termiņus, jāuzaicina visi dzīvokļu īpašnieki, tostarp Rīgas pilsētas pašvaldības pārstāvis – Rīgas domes Mājokļu un vides departaments –, kā arī tie dzīvokļu īpašumu īpašnieki, kuri dzīvokļus privatizējuši līdz dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanai (paātrināti) vai noslēguši pirkuma līgumu, bet īpašumu nav ierakstījuši zemesgrāmatā.
Pirms dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas organizēšanas dzīvokļu īpašnieku iniciatīvas grupai iesakām konsultēties ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes Neprivatizētās daļas pārstāvības nodaļas galveno speciālistu – ekspertu Ēriku Vītolu –, rakstot uz e-pasta adresi eriks.vitols@riga.lv vai zvanot uz tālruni 67037221.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
