Ieturējumu veikšana no darba samaksas ir piespiedu izpildes līdzeklis, un tas notiek saskaņā ar Civilprocesa likuma 594. panta nosacījumiem: 1) No parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem ieturējumus pēc izpildu dokumentiem izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanai:

1) uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā – saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā;

2) piedzenot uzturlīdzekļus, zaudējumus vai kompensāciju sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu, kā arī izpildot administratīvo pārkāpumu lietās pieņemtos nolēmumus, – 50 procentus, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā;

3) pārējos piedziņu veidos, ja likumā nav noteikts citādi, – 30 procentus, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

(2) Ja piedziņa uz darba samaksu tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, darbiniekam katrā gadījumā jāsaglabā darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50 procentu apmērā, bet ne mazāk kā minimālās mēneša darba algas apmērā un uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, izņemot šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā noteikto gadījumu.

Civilprocesa likuma 621. panta pirmā daļa nosaka: no summas, ko tiesu izpildītājs piedzinis no parādnieka, vispirms sedz sprieduma izpildes izdevumus, no pārējās summas apmierina piedzinēju prasījumus, kas pamatoti ar šā tiesu izpildītāja lietvedībā esošiem izpildu dokumentiem.

Tiesu izpildītāja izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta Nr. 451 “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm”.

Saskaņā ar noteikumu 3. punktu katrā lietā ir jāmaksā fiksētā amata atlīdzības takse atkarībā no piedzenamās summas lieluma:

Saskaņā ar 5. punktu parādniekam ir jāmaksā procentuālā atlīdzība no piedzenamās summas:

5.1. līdz 4269 eiro – 15% no faktiski atgūtās summas;

5.2. no 4270 līdz 14 229 eiro – 640,35 eiro plus 10% no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz 4269 eiro;

5.3. no 14 230 līdz 142 287 eiro – 1636,35 eiro plus 5% no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz 14 229 eiro;

5.4. no 142 288 līdz 711 436 eiro – 8 039,25 eiro plus 3% no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz 142 287 eiro;

5.5. no 711 437 līdz 1 422 872 eiro – 25 113,72 eiro plus 2% no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz 711 436 eiro;

5.6. ja atgūtā summa pārsniedz 1 422 872 eiro – 39 342,44 eiro plus 1% no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz 1 422 872 eiro.

Papildus parādniekam ir jāsedz tiešie izdevumi, kas parasti ir pasta izdevumi, un visa summa vēl tiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli.

Vēršam jūsu uzmanību uz to, ka tiesu izpildītājs nepiedzen regulāros/ikmēneša maksājumus, bet gan uzturlīdzekļu parādu.