Kapsētu saimniecība Latvijā joprojām ir neskaidra un netiek valstiski reglamentēta. Kopš neatkarības atjaunošanas laikiem kapsētu izveide un uzturēšana ir uzticēta tikai un vienīgi pašvaldībām.

LV portāls jau 2018. gadā rakstīja, ka Valsts kontrole pēc revīzijas par pašvaldību kapsētu saimniecību Latvijā piedāvā vairākus risinājumus jomas sakārtošanai, savukārt Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija ir uzdevusi Ministru kabinetam sagatavot informatīvo ziņojumu par kapsētu saimniecības regulējumu, kas noteiktu vienotus pamatnoteikumus.

2020. gada 11. februārī Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojums par apbedīšanas nozares regulējuma pilnveidošanas nepieciešamību. VARAM rosināja izstrādāt vienotu tiesisko regulējumu (Apbedīšanas likumu), kas noteiktu pamatprincipus kapsētu ierīkošanas, uzturēšanas un apbedīšanas kārtībai pašvaldībās, vienlaikus ļaujot pašvaldībām specifiskos jautājumus noteikt atbilstoši vietējai situācijai un tradīcijām.

Jautājumā nav minēts, kurā pašvaldības teritorijā ir vēlme apbedīt mirušā pelnus, tāpēc atbilde tiks balstīta uz Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošajos noteikumos (turpmāk – saistošie noteikumi) noteikto.

Saistošie noteikumi paredz, ka apbedījums ir miruša cilvēka (turpmāk – mirušais) vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana kapavietā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem ievietošana kolumbārija nišā.

No tā secināms, ka urnu ar kremēta mirušā pelniem var vai nu apbedīt kapavietā, vai ievietot kolumbārija nišā.

Atbilstoši saistošajiem noteikumiem kolumbārijs ir īpaši izveidota vieta kapsētā, kas paredzēta urnu ar kremētu mirušo pelniem novietošanai/apbedīšanai.

Precīzu atbildi aicinām meklēt attiecīgās pašvaldības saistošajos noteikumos, kas nosaka kapsētu darbību un to uzturēšanu.