Jāsāk ar to, ka normatīvajos aktos pastāv atšķirība starp terminiem “aizliegums izmantot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības” un “transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana”.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma (CSL) 29. panta otro daļu transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz likumā noteikto laiku kā transportlīdzekļa vadītāja uzvedības ietekmēšanas līdzekli piemēro, uzliekot sodu par likumā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem vai atbilstoši šajā likumā noteiktajai pārkāpumu uzskaites punktu sistēmai, kā arī Krimināllikumā noteiktajos gadījumos.

Savukārt CSL 30. panta pirmā daļa paredz, ka aizliegumu izmantot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nosaka Valsts policijas darbinieks transportlīdzekļa vadītājam, kurš alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret ceļu satiksmes drošību, par kuru var saukt pie kriminālatbildības. Šādā gadījumā transportlīdzekļa vadītājam ir aizliegts izmantot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un viņa transportlīdzekļa vadītāja apliecība aizturama līdz laikam, kad Valsts policijas amatpersona vai procesa virzītājs krimināllietā pieņem attiecīgu lēmumu.

No jautājuma secināms, ka 2009. gadā Valsts policija jums ir noteikusi aizliegumu izmantot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, jo braucāt alkohola reibumā vai narkotisko vielu ietekmē un tikāt saukts pie kriminālatbildības.

Pārkāpumi ceļu satiksmē, kuri paredz kriminālatbildību, ir noteikti Krimināllikuma 262. pantā, un šķietami jūs tikāt sodīts saskaņā ar Krimināllikuma 262. panta otro daļu par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums, par kuru paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz 4 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz 5 gadiem.

Tas nozīmē, ka jūs Krimināllikuma izpratnē izdarījāt smagu noziegumu. Proti, Krimināllikuma 7. panta ceturtā daļa paredz, ka smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par astoņiem gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par astoņiem gadiem.

Respektīvi, līdz tiesas lēmumam jums bija spēkā transportlīdzekļu vadīšanas aizliegums, ko noteikusi Valsts policijas amatpersona, savukārt soda izpilde sākās no brīža, kad tika pieņemts tiesas lēmums konkrētajā lietā, t. i., 2014. gadā. Turklāt jānorāda, ka brīvības atņemšana Krimināllikuma izpratnē ir pamatsods, bet tiesību ierobežošana – papildsods (skat. Krimināllikuma 36. pantu).

Atbilstoši Krimināllikuma 44. panta ceturtajai daļai, ja persona notiesāta ar brīvības atņemšanu un ar tiesību ierobežošanu, tad šajā pantā minētais aizliegums attiecas:

• tiklab uz laiku, kad persona izcieš brīvības atņemšanu;
• kā arī uz spriedumā noteikto papildsoda izciešanas laiku, skaitot no dienas, kad tā beidz izciest pamatsodu.

Kā skaidrots Krimināllikuma komentāros, ja persona notiesāta ar brīvības atņemšanu kā pamatsodu un ar tiesību ierobežošanu kā papildsodu, aizliegums attiecas gan uz laiku, kad persona izcieš brīvības atņemšanu, gan arī uz spriedumā noteikto papildsoda izciešanas laiku, skaitot to no dienas, kad tā beidz izciest pamatsodu[1] (šajā gadījumā brīvības atņemšanu).

Pieņemot, ka tiesa lēma atņemt jums transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 5 gadiem, kas ir papildsods, tiesību atņemšanas termiņš jāsāk skaitīt no dienas, kad beidzāt izciest pamatsodu jeb cietumsodu. No jautājuma saprotams, ka cietumsods tika izciests 2017. gadā, kas nozīmē, ka tiesību atņemšanas termiņš beigsies 2022. gadā.

Latvijas Sodu izpildes kodeksa 149. panta otrajā daļā noteikts, ka tiesa pēc sprieduma spēkā stāšanās vai prokurors pēc prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās attiecīgi tiesas sprieduma norakstu vai prokurora priekšraksta par sodu norakstu nosūta izpildei institūcijai (ja tāda ir), kas ir kompetenta uzraudzīt attiecīgā tiesību ierobežojuma ievērošanu, lai tā veiktu konkrētas darbības tiesību ierobežojuma īstenošanai.

Institūcija, piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Valsts policija, Valsts probācijas dienests, kas saņēmusi attiecīgā nolēmuma norakstu, rīkojas atbilstoši tās darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.

Notiesātajam, kuram piespriests papildsods – tiesību ierobežošana –, ir pienākums ievērot uzliktos tiesību ierobežojumus. Par izvairīšanos no tiesību ierobežošanas Krimināllikuma 312. panta otrajā daļā paredzēta atbildība,[2] proti, par izvairīšanos no brīvības atņemšanas vai tiesību ierobežošanas soda izciešanas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

[1] Krastiņš U., Liholaja V. Krimināllikuma komentāri: pirmā daļa (I–VIII² nodaļa), otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 189. lpp.

[2] Turpat 189. lpp.