Civillikuma 179. pants noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar savām spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram vecākam neatkarīgi no savām spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

2013. gada 15. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” paredz, ka katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas; katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Uzturlīdzekļu apmērs ir piesaistīts nevis konkrētas personas ienākumu līmenim, bet gan valstī noteiktajai minimālai darba algai. Tiesas ceļā jūs varat piedzīt minimālos uzturlīdzekļus, kuru apmēru jums nav jāpierāda un jāpamato, jo Civillikuma 179. pants reglamentē pienākumu vecākam nodrošināt bērnu ar minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Ja vēlaties piedzīt lielāku uzturlīdzekļu summu, tad ir nepieciešams uzturlīdzekļu summas pamatojums un pierādījumi (piemēram, komunālo pakalpojumu rēķini, maksājuma čeki par medikamentiem, apģērbu, sportošanu u. c.). Likums nenosaka maksimālo uzturlīdzekļu apmēru, kādu var piedzīt. Tiesa izvērtē pieprasītās uzturlīdzekļu summas pamatojumu un iesniegtos pierādījumus, kā arī ņem vērā otras puses argumentāciju un finansiālo situāciju.