80 dienas jūs varat izmantot, arī uzturoties Latvijas Republikā, tostarp šķērsojot to kā tranzītvalsti.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2001. gada 15. marta regulas (EK) Nr. 539/2001 nosacījumiem bez vīzas Ukrainas pilsoņi var atrasties Eiropas Savienībā 90 dienas pusgada laikā. Ieceļotājam no Ukrainas ir jābūt biometriskajai pasei.

Ja jūs plānojat uzturēties kādu laiku Latvijā, tad jāņem vērā ar Covid-19 saistītie drošības pasākumi.Ar valstu sarakstiem un aktuālajām rekomendācijām ceļotājiem var iepazīties Slimības profilakses un kontroles centra mājaslapā. Patlaban, ieceļojot Latvijā no Lietuvas, ir noteikts 10 dienu pašizolācijas periods pēc izbraukšanas no valsts vai valsts šķērsošanas tranzīta nolūkā. Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu, ka no 15. janvāra Latvijā varēs ieceļot, tikai uzrādot negatīvu Covid-19 testu.

Turklāt, ja jums sanāk uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par atļauto laiku, jums ir iespēja pagarināt uzturēšanās termiņu, saņemot jaunu D kategorijas vīzu, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē iesniegsiet dokumentus, kas apliecina, ka jaunas vīzas saņemšana:

• pamatota ar nepārvaramas varas apstākļiem vai humāniem apsvērumiem;
• saistīta ar būtiskiem personīgiem iemesliem vai nodarbinātību.

D vīzas pieprasīšanai nepieciešamie dokumenti jāiesniedz ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms iepriekšējās vīzas derīguma termiņa beigām, nosūtot tos pa pastu vai ar kurjerpastu uz pārvaldes Migrācijas nodaļu (Čiekurkalna 1. līnijā 1, k. 3, Rīgā, LV-1026) vai uz jebkuru teritoriālo nodaļu. 

Savukārt Imigrācijas likumā ir noteikts tas, ka personu (ārzemnieku) var izraidīt no valsts, ja tā uzturas vai atrodas Latvijas Republikā nelikumīgi (atbilstoši Imigrācijas likuma 66., 67. un 68. pantam). Ārzemniekam ir jāsedz ar piespiedu izraidīšanu saistītie izdevumi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā; izdevumus veido šādas izmaksas:

• ārzemnieka uzturēšanās īpaši iekārtotās telpās vai izmitināšanas centrā;
• tulka pakalpojumi, lai nodrošinātu saziņu ar ārzemnieku un iepazīstinātu viņu ar lietas materiāliem;
• ārzemnieka veselības aprūpes pakalpojumi;
• ārzemnieka pārvietošana apsardzes uzraudzībā;
• ārzemnieka un viņa pilsonības vai izcelsmes valsts identificēšana, nosakot dokumentu, priekšmetu, valodas, medicīniskās un citas ekspertīzes un pārbaudes;
• ārzemnieka transportēšana;
• ārzemnieka ceļošanas dokumenta vai izceļošanas dokumenta noformēšana;
• ārzemnieka apdrošināšana;
• valsts nodeva par vīzas noformēšanu ārzemniekam.

Ārzemnieks, kuram ir derīga kādā Šengenas līguma dalībvalstī izsniegta ilgtermiņa vīza (D vīza), var ieceļot un īslaicīgi uzturēties (ne ilgāk kā 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā) citās Šengenas līguma dalībvalstīs, ja vien viņš atbilst Šengenas Robežu kodeksā noteiktajiem ieceļošanas nosacījumiem un par viņu Šengenas informācijas sistēmā nav izdots ziņojums nolūkā liegt ieceļošanu.