Satversmes tiesa likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei.

Satversmes tiesas sprieduma spēks noregulēts arī Satversmes tiesas likuma 32. pantā, šā panta trešās daļas noteikumi nosaka: “Tiesību norma (akts), kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi.”

Satversmes tiesas spriedumam ir likuma spēks, ja tiesību normā noteikts aizliegums vai pienākums ir pretrunā Satversmei, tad ar Satversmes tiesas spriedumu tas tiek atzīts par spēkā neesošu. Tādā gadījumā tiesību norma zaudē spēku vai nu daļā, vai pilnībā. Šādos gadījumos spriedumu nav nepieciešams “izpildīt”. Bieži vien tiesību norma tiek atcelta.

Tomēr Satversmes tiesas spriedumu var būt jāizpilda, ja tiek apstrīdēta tādas normas atbilstība Satversmei, kura nenodrošina personas tiesības. Satversmes tiesa var secināt, ka, piemēram, Ministru kabineta noteikumu Nr. 299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2. punkta vārdi “ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro” neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”.

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka trīs mēnešu vidējie ienākumi 128,06 eiro apmērā ir pārāk maz, lai tikai līdz šāda ienākuma līmeņa sasniegšanai personai piešķirtu trūcīgas personas statusu, tomēr šādu spriedumu ir nepieciešams arī izpildīt, lai Satversmē garantētās tiesības tiktu nodrošinātas. Minētie MK noteikumi vairs nav spēkā.

Tiesību zinātnē vienveidīgi tiek atzīts, ka konstitucionālās tiesas spriedumu nepildīšana demokrātiskā valstī nav pieļaujama, pretējā gadījumā Satversmes tiesas kompetence tiktu nepamatoti ierobežota un Satversmes tiesas institūts faktiski nedarbotos. Neraugoties uz to, dažkārt Satversmes tiesas spriedumu likumdevējam un izpildvarai neizdodas izpildīt noteiktajā termiņā. Apstāklis, ka tas nav izpildīts valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, noteikti nav attaisnojums, jo ne Saeima, ne Ministru kabinets nav pārtraucis savu darbu. Tomēr neviens ar varu nevar piespiest likumdevēju un izpildvaru to darīt.