Civillikuma 1893. pants noteic, ka saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktā noilguma termiņā. Tātad, ja kreditors nebūs tiesā vērsies desmit gadu laikā no parādsaistību iestāšanās brīža, iestāsies noilguma termiņš. 

Noilgums ir pārtraukts, ja tā tecējuma laikā parādnieks kaut kādā kārtā atzīst kreditora prasību.

Tāpat paskaidrojam, ka pienācīgā kārtā izteikts atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu (piemēram, ierakstīta vēstule ar atgādinājumu par parādsaistībām).

Savukārt, ja kreditors ir vērsies tiesā un sprieduma izpilde ir nodota tiesu izpildītājam, šādam parādam noilguma faktiski nav. Proti, lieta pie tiesu izpildītāja var glabāties vairākus gadu desmitus un piedziņu var uzsākt tad, kad parādniekam ir pietiekami ienākumi.

Komerclikuma 406. pants nosaka: no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.

Praksē tiesu izpildītājs parādniekam sūta paziņojumus uz deklarēto dzīvesvietas adresi un parasti arī papildus uz tām adresēm, ko pieteikumā norāda piedzinējs.

Uzsākot izpildu lietu, tiesu izpildītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma 555. panta normām nosūta parādniekam paziņojumu par pienākumu izpildīt tiesas nolēmumu ierakstītā pasta sūtījumā uz deklarēto dzīvesvietas adresi. Šajā dokumentā tiesu izpildītājs informē, kāds tiesas nolēmums tiek izpildīts, un uzaicina parādnieku konkrētā termiņā apmaksāt parādu.

Līdz ar to, ja tiesas nolēmums ir nonācis līdz tiesu izpildītājam piespiedu izpildei, nevar izveidoties situācija, ka tiesu izpildītājs neinformē parādnieku par tiesas nolēmuma izpildi vai nemēģina ar viņu komunicēt.