Ja darba devējs ir nerezidents, tad nodokli aprēķina un valsts budžetā iemaksā darba devējs vai pats darba ņēmējs.

Ja ārvalstu darba devējam Latvijā nav pastāvīgās pārstāvniecības, tad iedzīvotāju ienākuma nodokli no algota darba ienākumiem, kurus gūst par darbu Latvijā, maksā darba ņēmējs.

Darba ņēmējam, kas nodarbināts pie ārvalstnieka, līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1. februārim Valsts ieņēmumu dienestā ir jāiesniedz paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām, bet, ja darba attiecības ar šo darba devēju izbeigušās pirms gada beigām, – līdz darba attiecību izbeigšanās mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam. Gūtie ienākumi ir arī jādeklarē, aizpildot gada ienākumu deklarācijas D un D1 pielikumu.

Darba ņēmējam jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā līdz darba tiesisko attiecību uzsākšanas mēnesim sekojošā mēneša beigām, uzrādot ar darba devēju noslēgto darba līgumu.

Mēneša apliekamais ienākums ir starpība starp algota darba ienākumiem un Valsts ieņēmumu dienesta prognozētā mēneša neapliekamā minimuma, nodokļa atvieglojumu un aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summu.

Ja Valsts ieņēmumu dienestā reģistrējies nākamajā mēnesī pēc darba attiecību uzsākšanas ar darba devēju, tad, veicot algas nodokļa maksājumu pirmo reizi, rezidents nodokli samaksā par mēnesi, kurā tas ir stājies darba attiecībās, un tam sekojošo mēnesi.

Valsts ieņēmumu dienesta metodiskajā “Iedzīvotāju ienākuma nodoklis darba ņēmējam, kuru nodarbina darba devējs –ārvalstu nodokļu maksātājs” ir plašāka informācija ar piemēriem, kā arī paziņojumu un deklarāciju iesniegšanas termiņiem.

Savukārt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanā, ja darba attiecības būs ar ES dalībvalsts uzņēmumu, saistoša būs Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu.

Noslēdzot darba līgumu ar ārvalstu uzņēmumu, ja būs kādas neskaidrības par nodokļu maksāšanas pienākumiem, jāsazinās ar VID.