Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma (AAL) 127. panta otro daļu lēmumu par atteikumu piešķirt cietušā statusu persona 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas var pārsūdzēt augstākai amatpersonai, bet, ja augstākas amatpersonas nav, – rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši personas deklarētajai dzīvesvietai vai juridiskajai adresei. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā vai juridiskās personas juridiskā adrese neatrodas Latvijā, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši pārkāpuma konstatēšanas vietai. Sūdzību iesniedz amatpersonai. Augstāka amatpersona lēmumu pieņem rakstveida procesā 10 darbdienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas.

Augstākas amatpersonas lēmumu par atteikumu atzīt personu par cietušo 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas persona var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši personas deklarētajai dzīvesvietai vai juridiskajai adresei. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā vai juridiskās personas juridiskā adrese neatrodas Latvijā, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši pārkāpuma konstatēšanas vietai. Sūdzību iesniedz augstākai amatpersonai, kura sūdzību un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus nekavējoties nosūta izskatīšanai pēc piekritības. Rajona (pilsētas) tiesa lēmumu pieņem rakstveida procesā 10 darbdienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas. Rajona (pilsētas) tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Proti, to, vai konkrētajā situācijā policija AAL 43. panta otro daļu, kas noteic, ka par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā nevar būt persona, kurai morāls aizskārums nodarīts kā noteiktas sabiedrības grupas vai daļas pārstāvim, ir interpretējusi pareizi, var noteikt tikai tiesa.

AAL skaidrojumos attiecībā uz minēto tiesību normu tiek norādīts šāds piemērs: “AAL 43. panta otrās daļas tiesiskais regulējums attiecas uz administratīvā pārkāpuma procesu, ko, piemēram, veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Viena no PTAC galvenajām funkcijām ir par patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem saņemto iesniegumu un sūdzību izvērtēšana, ņemot vērā iespējamā pārkāpuma būtiskumu un potenciālo kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm. Pat ja tiek konstatēts patērētāju tiesību pārkāpums, kas skar patērētāju grupas intereses (patērētāju kolektīvās intereses), administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros patērētāju kā noteiktas sabiedrības daļas pārstāvi par cietušo neatzīst. Turklāt šīm privātpersonām nav tiesību prasīt iestādei uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, pat ja administratīvais pārkāpums skar attiecīgās privātpersonas tiesības. Administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšana ir atkarīga tikai no PTAC vērtējuma par radītā vai iespējamā kaitējuma būtiskumu patērētāju kolektīvajām interesēm, kā to noteic Patērētāju tiesību aizsardzības likums.”

Tāpat  AAL skaidrojumos norādīts, ka gan iestādei, gan tiesai vienmēr jāraugās, lai privātpersonas savus privāttiesiskos strīdus nerisinātu, izmantojot publisko tiesību regulējumu, un negodprātīgi neiesaistītu strīdos valsts pārvaldes iestādes un to represīvos tiesību instrumentus.

Papildus varam norādīt, ka jūsu situācijā strīds vispirms būtu jārisina pārrunu ceļā. Tomēr, ja konflikts nav risināms sarunu ceļā, var vērsties savas pašvaldības administratīvajā komisijā vai pašvaldības policijā. To var darīt gan brīdī, kad notiek pārkāpums, gan pēc tam, vēršoties iestādē ar iesniegumu.

Pēc izsaukuma saņemšanas pašvaldības policijas darbinieki ierodas notikuma vietā, lai fiksētu pierādījumus un noskaidrotu vainīgo personu. Pēc apstākļu noskaidrošanas tiek uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība. Savukārt, saņemot iesniegumu, pašvaldības policija uzsāk administratīvā pārkāpuma lietvedību, noskaidro visu nepieciešamo informāciju, vāc pieradījumus un pārkāpumu konstatēšanas gadījumā vainīgajai personai piemēro sodu.

No tā secināms, ka būtiska loma šādos gadījumos ir pierādījumiem. Ja suns nepārtraukti vai ilgstoši rej, pierādījumi varbūt arī citu kaimiņu liecības. Ja policija, ierodoties notikuma vietā, nekonstatē suņa riešanu un kaimiņi nevar apliecināt, ka tā pastāvīgi traucē mieru, īsti nav pamata pat uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, kā arī piemērot sodu suņa saimniekam. Vienlaikus, ja riešana atkārtojas īsi pēc policijas aizbraukšanas, policiju droši var saukt atkārtoti.

Jāņem vērā, ka šādos gadījumos pašvaldības policijai, saņemot informāciju par rejošu, gaudojošu dzīvnieku, apsekojumā jāpiesaista Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) darbinieki, kuriem jāizvērtē dzīvnieka turēšanas apstākļi, proti, vai tieši tas nav iemesls dzīvnieka uzvedībai, kas traucē apkārtējos. Saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 57. pantu par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem piemēro naudas sodu: fiziskajai personai – līdz 350 naudas soda vienībām (līdz 1750 eiro), bet juridiskajai personai – no 22 līdz 500 naudas soda vienībām (no 110 līdz 2500 eiro).

Tādējādi šķiet, ka šeit tomēr saskatāma analoģija ar PTAC piemēru, kas minēts iepriekš un liecina, ka šādos gadījumos tiek piemērota AAL 43. panta otrā daļa, proti, ka par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā nevar būt persona, kurai morāls aizskārums nodarīts kā noteiktas sabiedrības grupas vai daļas pārstāvim, jo īpaši, ja citiem kaimiņiem nav nekādu pretenziju.

Vēršam uzmanību, ka sniegtajai atbildei ir tikai informatīvs raksturs.