Atbilstoši Civillikuma 423. pantā noteiktajam pārdzīvojušais laulātais un bērni ir neatraidāmie mantinieki. Minētais nozīmē, ka jūsu laulātais, pastāvot laulībai, nevar tikt atraidīts no mantojuma neatraidāmās daļas vienīgi jūsu gribas dēļ, ja vien nepastāv kāds no Civillikuma 431. pantā noteiktajiem gadījumiem. Piemēram, tie ir gadījumi, kad laulātais ir pārkāpis laulību, apdraudējis jūsu dzīvību, veselību, sitis, spīdzinājis u. c. Ja tomēr pastāv kāds no šiem un/vai citiem apstākļiem, atstumšanu no mantojuma var noteikt testamentā, vienlaikus tajā norādot, ka visu jūsu mantu manto bērni. Taču jāņem vērā, ka, atstumjot laulāto no mantojuma uz Civillikuma 431. pantā minētajiem pamatiem, tam ir jābūt arī neapstrīdamiem pierādījumiem. Turklāt, pretendējot uz savu neatraidāmā mantojuma daļu, pārdzīvojušais laulātais testamentu var apstrīdēt tiesā. Ņemot vērā, ka pašreizējā Civillikuma redakcija neparedz citus gadījumus, kad, esot laulībā, viens no laulātajiem var nebūt neatraidāmais mantinieks, jūs varat vēl dzīves laikā savu nekustamo īpašumu atlīdzības nozīmē uzdāvināt bērniem. Šāds dāvinājuma līgums nebūs apstrīdams. Jūsu laulātais varēs pretendēt vienīgi uz savu mantojuma daļu attiecībā uz jūsu naudas līdzekļiem u. c. kustamo mantu.