Civillikuma 1098. pants nosaka: ja uz robežas augošs koks liecas pār kaimiņa ēku, viņam ir tiesības prasīt, lai koka īpašnieks to nocērt, bet, ja pēdējais atsakās, pašam to nocirst un paturēt sev. Šie noteikumi piemērojami arī tajā gadījumā, kad vējš noliecis koku pār kaimiņa zemi.

Savukārt 1099. pants nosaka: ja koks izstiepj savus zarus virs kaimiņa zemes, tad pēdējam ir tiesības nolasīt tajos augošos augļus, ciktāl viņš var tos aizsniegt no savas zemes, un viņš iegūst tos savā īpašumā, tāpat kā no šiem zariem uz viņa zemes nokritušos augļus. Kaimiņš var arī prasīt, lai zarus apcērt līdz četrarpus metru augstumam no zemes, bet, ja koka īpašnieks to nedara, tad viņš pats var nocirst zarus līdz minētam augstumam un paturēt sev.

Konkrētu tiesisku regulējumu par koku stādīšanas attālumu no kaimiņu robežām ir tiesīga noteikt attiecīgā pašvaldība likuma “Par pašvaldībām” kārtībā.

Savukārt par dižkokiem Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) savā mājaslapā informē: par dižkoku kļūst katrs koks, kas ir sasniedzis normatīvajos aktos noteikto apkārtmēru vai garumu. Neatkarīgi no tā, vai šis koks ir attiecīgi apzīmēts dabā, īpašniekam ir jānodrošina tā aizsardzība. Dižkoka nociršana vai nozāģēšana ir pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus). Turklāt par konkrēto darbu veikšanu iepriekš ir jāsaņem rakstiska DAP atļauja.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 67. pants “Koku patvaļīga ciršana un bojāšana” noteic, ka par augošu koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu uzliek naudas sodu: fiziskajām personām – no septiņdesmit līdz septiņsimt eiro, bet juridiskajām personām – no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro.

Par aizsargājamo koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu uzliek naudas sodu: fiziskajām personām – no simt četrdesmit līdz septiņsimt eiro, bet juridiskajām personām – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro.