Satversmes 105. pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, taču īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Vienlaikus īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

Covid-19 pandēmijas dēļ Ministru kabineta (MK) rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, kas izdots, pamatojoties uz Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumu, likumu “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” un Epidemioloģiskās drošības likumu, ar mērķi noteikt epidemioloģiskās drošības un citus pasākumus, 4.5. punkts līdz 12. maijam aizliedza jebkādus privātus pasākumus.

Tātad, ja uzaicinājāt draugus pie sevis līdz 12. maijam, jūs izdarījāt pārkāpumu, par kuru paredzēta administratīvā atbildība, smagākos gadījumos pat kriminālatbildība.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 176.² pants par ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu paredz naudas sodu fiziskajām personām no 10 līdz 2000 eiro. Arī LAPK 42. pants par epidemioloģiskās drošības prasību pārkāpšanu paredz naudas sodu fiziskajām personām no 10 līdz 2000 eiro.

Savukārt KL 225.¹ pants par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu (mazāk smags noziegums). Par iepriekš minētajām darbībām, ja tās izraisījušas smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 8 gadiem (smags noziegums).

Saskaņā ar likuma “Par policiju” 12. panta pirmās daļas 16. punktu policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei:

• ir tiesības jebkurā diennakts laikā iekļūt dzīvoklī bez tajā dzīvojošo atļaujas (ja nepieciešams, lietojot fizisku spēku) gadījumos, kad persona aizturama nozieguma vietā vai ir apdraudēta citu personu dzīvība,
• kā arī tiesības jebkurā diennakts laikā iekļūt nedzīvojamās telpās un zemes gabalu teritorijā (ja nepieciešams, lietojot fizisku spēku), izņemot tās nedzīvojamās telpas un zemes gabalu teritoriju, kam ir eksteritoriāls vai speciālā režīma statuss, gadījumos, kad persona aizturama nozieguma vietā, apdraudēta citu personu dzīvība, ir pamatotas aizdomas, ka tajā atrodas persona, kura tiek turēta aizdomās, apsūdzēta vai notiesāta par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu un izvairās no izmeklēšanas, tiesas vai soda izciešanas, vai bezvēsts prombūtnē esoša nepilngadīga persona, kā arī stihisko nelaimju un citu ārkārtēju notikumu gadījumos, kad apdraudēta personu un sabiedrības drošība.

Ikreiz, kad policijas darbinieki šajā pantā paredzētajos gadījumos ir iekļuvuši personu dzīvoklī pret iemītnieku gribu vai lietojot fizisku spēku, par to nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā rakstveidā jāziņo prokuroram.

Jebkurā citā gadījumā iekļūšana dzīvojamās un citās telpās ir pieļaujama tikai likumā noteiktajos gadījumos uz tiesneša lēmuma pamata vai neatliekamos gadījumos ar prokurora piekrišanu kratīšanas izdarīšanai.

Valsts policija skaidro, ka situācijā, kad policija saņem informāciju par iespējamu likumpārkāpumu, attiecīgi tiek reaģēts. Ņemot vērā to, ka šobrīd ir izsludināts ārkārtējās situācijas stāvoklis un ir ieviesti ierobežojumi, policija uzrauga un kontrolē atsevišķus noteiktos ierobežojumus, proti, to, vai tie tiek ievēroti.

Līdz 12. maijam spēkā bija aizliegums rīkot privātus pasākumus, arī draugu ballītes. Šobrīd ir atļauti pasākumi, kuros piedalās ne vairāk kā 25 cilvēki, ievērojot noteikto pasākuma laiku, fiziskās distancēšanās prasības un citus epidemioloģiskos nosacījumus.

Ja  šis ierobežojums netiek ievērots, policija var ierasties notikuma vietā, fiksēt pārkāpumu un attiecīgi piemērot arī sodu. Policijas primārais mērķis ir novērst iespējamo noziegumu, kas var apdraudēt personu un sabiedrības drošību.