Labdien! Lieta tāda, ka otrajā stāvā dzīvo kaimiņi, kuri regulāri dara cūcības. Dzīvojam ar bērnu pirmajā stāvā. Kopš augšstāva dzīvoklī ievācās šie kaimiņi, pie mūsu loga un durvīm, kā arī uz lieveņa regulāri mētājas izsmēķi. Tiek liets lejā viss, kas lieks, arī podiņa saturs, urīns un pat izkārnījumi, kas izpļeckājušies pa mūsu lieveni. Tiek liets arī logā, uz palodzes. Taču, kamēr pie rokas nevar pieķert, pēc pašvaldības policijas teiktā, neko īsti tur nevar darīt. Vai tiešām šādu situāciju nekādi nevar atrisināt un vienkārši jāpacieš, ka mums ar bērnu burtiski taisa uz galvas? Tas taču ir neaptverami! Tāda cūcība un necieņa!
Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes 115. pantā, t. i., valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.
Ņemot vērā jautājumā izteikto, Jūs jau esat vērsušies pašvaldības policijā ar oficiālu iesniegumu, taču pašvaldības policijas rīcība nav bijusi rezultatīva (Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 58. panta izpratnē). Tādējādi lietā pastāv civilstrīds par Jūsu kaimiņu prettiesisko rīcību, līdz ar to Jums tiek nodarīts morālais kaitējums.
Morālā kaitējuma atlīdzināšanas pienākums noteikts Civillikuma 1635. pantā, katrs tiesību aizskārums, t. i., katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras dēļ nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.
Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības dēļ nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.
Ja šā panta otrajā daļā minētā neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības dēļ ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda.
Tādējādi Jums ir tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par Jūsu tiesību aizskārumu un morālā kaitējuma atlīdzinājuma prasību.
Detalizēti par morālā kaitējuma priekšnosacījumiem un prasījuma pamatošanu Jūs varat uzzināt Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumā “Morālā kaitējuma atlīdzināšana civillietās”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!