Parādu ārpustiesas piedziņas procesu Latvijā reglamentē Parādu ārpustiesas atgūšanas likums. Minētā likuma 7. panta 1. daļā norādīta informācija, ko parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums sniegt, veicot parādu atgūšanas procesu, t. i.:

(..)

3) uz kāda tiesiska pamata parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ieguvis tiesības atgūt parādu – darījuma veids un darījuma noslēgšanas datums;

4) kreditora prasījuma rašanās tiesiskais pamats – kreditora un parādnieka noslēgtā darījuma veids, darījuma noslēgšanas datums un darījuma priekšmets;

5) parāda apmērs, arī pamatparāda apmērs, procenti par naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu, pielīgtie vai likumiskie procenti un līgumsoda apmērs;

6) parāda atgūšanas izdevumi (ja tādi ir);

7) parāda atmaksas kārtība un termiņš;

(..)

Neskatoties uz to, ka persona ir izpildījusi parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēja prasījumu apmierināšanu parādu, atgūšanas pakalpojumu sniedzējam ir pienākums sniegt parādniekam informāciju, ko paredz likuma 7. panta 1. daļa (ja vien šāda informācija jau nav sniegta parāda atgūšanas procesā).

Savukārt, ja minētās personas pieprasījumi ir vairākkārtīgi un/vai nav attiecināmi uz likumā paredzēto informācijas apjomu – pārsniedz to vai prasa sagatavot un izsniegt informāciju, kas nav paredzēta likumā, – parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējs var iekasēt maksu par informācijas sagatavošanu un izsniegšanu.

Parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbību savas kompetences ietvaros uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kurā persona vienmēr var vērsties ar motivētu iesniegumu par parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbību.