Ņemot vērā, ka jautājums satur divus aspektus, kuri ir juridiski nesaistīti, visupirms aprakstīšu lēmumu par bērna laišanu pulciņos.

Ja, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas spriedumu, māte īsteno aizgādību pār bērnu viena, tad viņa drīkst pieņemt šādus lēmumus, neprasot otra vecāka viedokli. Jautājumā šāds apstāklis nav minēts, bet, loģiski spriežot, Jūs atcerētos un jautājumā pieminētu iepriekš minētā faktora esamību, ja būtu ar to saskāries, tāpēc, visticamāk, bērns atrodas jūsu abu aizgādībā, kaut arī dzīvo pie viena no jums.

Kā to nosaka Civillikuma 178. panta trešā daļa, pastāvot kopīgai aizgādībai pār bērnu, jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Likumā ietvertais termins “būtiski ietekmēt bērna attīstību” ir ģenerāklauzula, kuras piemērošana nav stingri noteikta. Ir saprātīgi jāvērtē, vai bērna laišana konkrētajā pulciņā var būtiski ietekmēt bērna attīstību vai nevar. Ja viens no vecākiem uzskata, ka var būtiski ietekmēt, bet otrs uzskata, ka nevar būtiski ietekmēt, jāvēršas bāriņtiesā. Atbilstoši Civillikuma 178. panta trešās daļas otrajam teikumam vecāku domstarpības jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, izšķir bāriņtiesa.

Vecākiem jānodrošina bērna uzturēšana samērā ar viņu spējām un mantisko stāvokli. Strīdus par uzturlīdzekļiem izšķir tiesa, bet minimālais uzturlīdzekļu apmērs noteikts Ministru kabineta 2019. gada 10. decembra noteikumos Nr. 616. Prasīt vienmēr var, bet nav pamata piedzīt no Jums palielinātus uzturlīdzekļus, ja tiesa nav noteikusi tādu pienākumu.

Norādu, ka uzturlīdzekļi paredzēti bērna uzturēšanai: ja varat atļauties bērnu finansiāli labāk nodrošināt, no tā nevajadzētu izvairīties. Ja finansiāli labākus apstākļus nevarat nodrošināt, tad bērnam ir jāiztiek ar tādiem uzturlīdzekļiem, kādus viņu vecāks var atļauties, bet ne mazākiem par Ministru kabineta noteiktajiem.